Autors Tēma: Draudziiba..  (Lasīts 6456 reizes)

0 lietotājiem un 1 viesis lasa šo tēmu.

Atslēdzies dip

Re: Draudziiba..
« Atbilde #30 : 2017. gada 18. februāris, 21:51:46 »
Man nepatīk zaudēt draugus. Laikam censtos noskaidrot lietas būtību - ja sena draudzene. Nez vai tas naudas lielums tik nozīmīgs, lai riskētu ar to zaudēt draudzību. Var gan būt, ka tas ir tikai pakārtots iemesls.

Atslēdzies taj

Re: Draudziiba..
« Atbilde #31 : 2017. gada 18. februāris, 22:38:26 »
Bet cik jums ir ciešas draudzības? Cik bieži tiekaties, cik bieži sazināties (e-pastā, soctīklos vai pa telefonu)?

Ir viena draudzene, ar kuru es draudzējos kopš skolas laikiem. Teiksim tā, mēs nekad neesam tā sastrīdējušās, nekad nav bijis arī tāda īsta pārbaudījuma, jo netiekamies bieži. Varbūt reizi pusotra vai reizi divos mēnešos saredzamies klātienē un kādas pāris reizes mēnesī uzrakstam pa vēstulei soctīklā. Viņai ģimene, man ģimene. Abas saprotam, ka ne vienmēr sanāk uzreiz tikt kaut kur aizbraukt. Un pašlaik secinu, ka varbūt tā nav tāda cieša saskarsme, bet vismaz līdz šim ir izrādījusies ilgnoturīgākā, jo mazāk prasību vienai pret otru (ka obligāti tagad uzreiz jāsatiekas, ka obligāti uzreiz jāatzvana, ja viena no mums otrai zvanījusi). Mēs vienkārši, tā teikt, zinām, ka otra tur kaut kur ir, ka kādā brīdī, kad sanāks, atkal sazināsimies un būs forši.

Un tad ir labi kolēģi, ar kuriem var kādreiz, ne bieži, aiziet uz kādu pasākumu, parunāties arī ārpus darba.

Atslēdzies kvadra

Re: Draudziiba..
« Atbilde #32 : 2017. gada 19. februāris, 19:41:34 »
Mēs vienkārši, tā teikt, zinām, ka otra tur kaut kur ir, ka kādā brīdī, kad sanāks, atkal sazināsimies un būs forši.

Un tad ir labi kolēģi, ar kuriem var kādreiz, ne bieži, aiziet uz kādu pasākumu, parunāties arī ārpus darba.
Nuja, tieši tā arī ir. Mēs ar savu skolasbiedreni vairs arī nedzīvojam turpat kaimiņos kā kādreiz, tagad 170km starpā... Katrai savas rūpes, darbi... Līdz ar to nemaz tik bieži vairs netiekamies. Bet, kad tiekamies, tad tā it kā vakar būtu tikušās, bez kāda pārtraukuma. Viņa būs tā, ar ko kopā aizdošos kādā pārgājienā, laivu braucienā, ekskursijā. Un galu galā - vienkārši zinām, ka otra IR un, ja nu kas, atsauksies, uzklausīs, palīdzēs.
Ir vēlākos gados iepazītas labas kolēģes, ir interešu biedrenes, ar kurām varu tikties, ciemoties, pavadīt laiku, kaut kur aiziet. Viss ir forši, tomēr pietrūkst kaut kāda... laikam tā attiecību dziļuma, kas piemīt bērnības draudzībai.

Atslēdzies Narcise

Re: Draudziiba..
« Atbilde #33 : 2017. gada 19. februāris, 20:22:31 »
Man, par laimi, nav gadījies, ka kāda no draudzenēm uzmestu ar naudu vai citādi. Klāras gadījumā domāju, ka runa nav tikai par naudu -ja cilvēkam nevar uzticēties vienā jomā, tad pastāv liela varbūtība, ka nevar uzticēties arī citās. Šoreiz piesavinājās Klāras naudu, citreiz vrb piesavinātos viņas vīrieti. Es ar šādu draudzeni neko vairs neturpinātu, jo uzticēšanās ir viens no galvenajiem kritērijiem gan draudzībā, gan partnerattiecībās, gan arī lietišķajās attiecībās.

Atslēdzies Nāra

Re: Draudziiba..
« Atbilde #34 : 2017. gada 19. februāris, 21:06:31 »
Oioioioi, Narcise, kas tik dzīvē negadās...ja ir  īsta draudzene, tad izrunātos vai izkautos  :rofl:, visu noskaidrotu, bet draudzība nepazustu...nē.

Man nepatīk zaudēt draugus. Laikam censtos noskaidrot lietas būtību - ja sena draudzene. Nez vai tas naudas lielums tik nozīmīgs, lai riskētu ar to zaudēt draudzību. Var gan būt, ka tas ir tikai pakārtots iemesls.

Piekrītu arī dip teiktajam.

Atslēdzies taj

Re: Draudziiba..
« Atbilde #35 : 2017. gada 19. februāris, 21:36:33 »
Aktīvajā dzīves posmā, kad ģimene un darbs, dažreiz varbūt pat nav vienmēr iespējama dziļa draudzība. Jo tajā tomēr jāiegulda. Bet reizēm jau tā knapi sanāk paspēt apvienot to pašu ģimeni un darbu, kur nu vēl ciešu draudzību klāt tam visam. Bieža satikšanās varbūt vairāk pieejama, kamēr mācās vai studē un vēl nav savu bērnu, vai arī, kad bērni jau lieli, un vēlāk, kad vairs nestrādā.

Atslēdzies Narcise

Re: Draudziiba..
« Atbilde #36 : 2017. gada 19. februāris, 22:07:19 »
Oioioioi, Narcise, kas tik dzīvē negadās...ja ir  īsta draudzene, tad izrunātos vai izkautos  :rofl: , visu noskaidrotu, bet draudzība nepazustu...nē.

Piekrītu arī dip teiktajam.
Oioioi, Nāra, "kas tik dzīvē negadās". ;) Ja Tava draudzene  piemēram, izrādītos Tava vīra mīļākā, tad Tev pietiktu ar to, ka Tu visu to noskaidrotu, izrunājoties ar draudzeni, bet draudzība nepazustu?? Nu..nu..

Atslēdzies Broņa

Re: Draudziiba..
« Atbilde #37 : 2017. gada 19. februāris, 22:25:53 »
Oioioi, Nāra, "kas tik dzīvē negadās". ;) Ja Tava draudzene  piemēram, izrādītos Tava vīra mīļākā, tad Tev pietiktu ar to, ka Tu visu to noskaidrotu, izrunājoties ar draudzeni, bet draudzība nepazustu?? Nu..nu..
Hi, hi.. Narcise, galīgi garām. Nāra no draudzenes gan neatteiktos, varbūt paskandelētos skata pēc.

Atslēdzies dille

Re: Draudziiba..
« Atbilde #38 : 2017. gada 20. februāris, 09:19:14 »
Par naudas aizdošanu. Nu man nekad nav bijis tādu milzu summu, ko kādam aizdot. Man kaut kā priecīgi notērējas.
Vados pēc principa, ka es naudu neaizdodu. Iedodu, uzdāvinu, cik spēju, ja redzu, ka otram ļoti vajag.
Konkrēti atceros kādu krievu kundzīti gados (tautību uzsvēru tikai tāpēc, ka Zigis atkal par latviešiem sāka), mums bija tāda mazliet jokaina, bet tomēr draudzība.
Šad tad viņai bija sarežģīti ar naudām. Sākās runa par aizdošanu. Bet kaut kad viņa teica, ka visu laiku aizņemas un tad atkal kādas tur draudzenes vai kaimiņi aizņemas no viņas - nepārtraukts process.
Teicu, ka es nevienam neaizdodu. Vienkārši iedošu, cik spēju un nekas nav jāatdod. Tādas laikam bija divas reizes un vairāk man neprasīja.


Par to, ko Taj stāstīja. Meitai ģimnāzijā bija draudzene, spējīga meitene, pat ļoti. Un tad pēkšņi - spēcīga depresija, tieksme uz pašnāvību, pat mēģinājumi, Tvaika iela.
Meita gāja ciemos, morāli stutēja utt. utt. Pēc laika meitene ārā no slimnīcas, zāles darījušas savu, viss kārtībā. Un viņai manu meitu vairs nevajag! Ballītes, tusiņi, bet ar saviem, citiem draugiem.
Tad atkal smagais posms, depresija, vēnu griešana, slimnīca. Meita katru dienu iet ciemos un es sāku just, ka viņai tas psiholoģiski kļūst par grūtu.
Ka šī draudzene viņu burtiski izsūc. Kādreiz gan es ieminējos, vai tā ir draudzība, ja meita viņai nepieciešama tikai drūmos brīžos. Meita teica, ka viņa tā nevar utt.
"Draudzene"laukā no slimnīcas, atkal labais posms, kaut kāds jauns čalis un šoreiz jāsaka, ka, paldies Dievam, viņas abas kaut kā ļoti loģiski attālinājās.

Arī palīdzētājam nav sevi jāiznīcina. Ir reizes, kad nevar atgriezt to cilvēku, kas kādreiz bijis. Vienkārši tā cilvēka vairs nav.

Klāra, varbūt tai draudzenei bija kādas pamatīgas problēmas un grūtības un tāpēc viss tā sanāca?  Nav īpašs attaisnojums, bet būtu izskaidrojums un , iespējams, arī mieles nepaliktu.

Atslēdzies tex

Re: Draudziiba..
« Atbilde #39 : 2017. gada 20. februāris, 12:10:08 »
Te tiešām tas jautājums būtu drusku jādala, IMO.
1) cik tās (ex)draudzenes viena otrai svarīgas?
2) cik tā $ summa ir svarīga?
3) kas īsti notika?
4) vai viņa, kaut iespringstot, tagad varētu to $ atdot? Nu kaut pa 30niekam mēnesī sākt atdot?


IMO man būtiskākais būtu jautājums, vai viņa solīja to kko nopirkt jau ar sākotnēju nolūku tikai izkrāpt $ un jebkurā brīdī varētu atdot, ja gribētu, vai sākotnējais nolūks bija pirkt, tad kkas ar pirkumu aizķerās, $ pašai savajadzējās, domāja, ka tikko varēs (drīz) atdos/nopirks, bet grūtības ievilkās...
t.i vai ļaunprātība no sākta gala, vai stulbums un nespēja atzīties.


Ja 1. variamts - ļaunprātība, tad es laikam, ja $ došanai ir kkādi pierādījumi un bijusi vienošanās varbūt iesniegums par krāpšanu VP vai ja neizskatās cerīgi, aizsūtītu $ (ja ievērojama summa un pirkums, piemēram, auto) pakaļ "puišus treniņbiksēs", lai vismaz $ atgūst. Draudzības tur nav un nebūs- vnk parādītu, ka uz galvas d**t nevajadzēja ;)


Par 2. variantu, ka nebija tā domāts, radās grūtības u.t.t. Vēl no Machiavelli laikiem ir bijis skaidrs, ka clv spiedīgā situācijā, kad abu prasības apmierināt nav iespējams, drīzāk uzmetīs to, ko mīl, nekā to no kā baidās.
Ja clv ir varianti, atdot družkai vai maksāt hipokredītu, tad izsverot sekas gan jau ka samaksātu hipokredītu. Jo banka pāris gadu laikā atņems ieķīlāto objektu un pati būs uz ielas, a družka apvainosies vai max pazudīs... salīdzinam šos zaudējumus vidējā plebeja skatījumā.


Bet uzticēties tādai nevar tik un tā... neatkarīgi no tā ļaunprātis vai muļķis. Muļķim varētu būt vieglāk piedot, t.i. ko no tāda varēja gribēt...
« Pēdējās izmaiņas: 2017. gada 20. februāris, 12:24:13 no tex »

Atslēdzies Afrora

Re: Draudziiba..
« Atbilde #40 : 2017. gada 20. februāris, 14:20:44 »
Esmu divreiz pārtraukusi draudzību, kad jutu, ka kaut kas nav ok... Kas? Abas reizes viens un tas pats - es esmu tā, kas zvana, meklē, aicina, ierosina... Līdz aizdomājos - kaut kas nav ok, man vienai vajag? Ok...
izlasot ieraudziiju sevi ... un vienu personu. Izskataas, ka laikam jaamet miers. Tagad praataa atausa vinjas vasaraa teiktaa fraaze, neatceros gan kaadaa kontekstaa - "tu jau uzturi to muusu draudziibu/paziishanos".
Iisteniibaa nu nepietruuks man vinjas :) Laikam pieradums vnk bija :)

un ziniet - man naudu aizdot neviens draugs neprasa. Nez vinjiem nevaig, jeb par mani ir iespaids, ka "a ko Afrorai prasiit?? Pashai tak neviena grasha pie dveeseles nav!!"
Под самым красивым хвостом павлина скрывается самая обычная куриная жопа. Так что меньше пафоса, господа. /Ф. Раневская/

Atslēdzies Nāra

Re: Draudziiba..
« Atbilde #41 : 2017. gada 20. februāris, 15:09:12 »
Esmu divreiz pārtraukusi draudzību, kad jutu, ka kaut kas nav ok... Kas? Abas reizes viens un tas pats - es esmu tā, kas zvana, meklē, aicina, ierosina... Līdz aizdomājos - kaut kas nav ok, man vienai vajag? Ok...

Var jau būt, ka tas otrs cilvēks jutās atvieglots, var jau būt :) Bet var arī gadīties, ka runā- edz, kāda...

Manuprāt, tas nav iemesls pārtraukt draudzību, jo ir vienkārši tādi cilvēki, kurus jākustina un, kad izkustini, viņš priecīgs, jo pats nevarēja izkūņoties. Viens vienmēr vairāk uzturēs aktīvās attiecības un draudzībā nu gan nav vietas skaitīt, kurš un cik reizes ierosina tikšanos.Ja tas ir draugs, kas man svarīgs.

No manis arī labi ja piecīti kāds aizņēmies un to es atpakaļ negaidu  :)
« Pēdējās izmaiņas: 2017. gada 20. februāris, 15:16:07 no Nāra »

Atslēdzies taj

Re: Draudziiba..
« Atbilde #42 : 2017. gada 20. februāris, 16:50:16 »
Dille, paldies par Taviem vārdiem!

Zinu, ka daudz biežāk ir viedoklis, ka jādara teju viss, lai palīdzētu. Bet... Tas nav speciāli. Un par to ir ļoti žēl! Tomēr. Kaut kad pienāk limits. Kaut kad pienāk brīdis, kad pats atbalstošais cilvēks arī sāk just kaut ko līdzīgu depresivitātei, darbā pēkšņi var uznākt raudiens, it kā tāpat vien, mazinās vēlme kaut kur doties, kaut ko darīt, jo emocionāli izsmel sevi. Un pareizi Dille sacīja, ka gandrīz katru dienu depresīvajam vajag to atbalstu. Bet - katru dienu - tas ir daudz. Jo galvenās vienmēr ir šī cilvēka jūtas un domas. Parējā pasaule it kā pārstāj būt nozīmīga. Cilvēkam ir slikti, un par to tiek runāts, runāts, runāts.

Viena no visgrūtākajām lietām bija, kad sajutu apmēram (nevaru precīzi iskaidrot, kas tas bija) kaut ko līdzīgu skaudībai no draudzenes puses. Piemēram, ja pastāstu, ka lasu interesantu grāmatu, viņai arī uzreiz vajag, bibliotēkā neesot, lai es aizvedot viņai to grāmatu, es pagarinu termiņu savā bibliotekā un aizvedu, pēc kāda laika, ka viņai tomēr neieinteresējusi tā grāmata. Ja pastāstu, ka paziņas mani uzaicinājušas doties riteņbraucienā, viņai uzreiz vajag arī piedalīties šajā riteņbraucienā, un man esot jāsarunā, ka viņa arī tur būs. Ja pastāstu, ka biju ciemos pie citas draudzenes, uzreiz, ka viņai smagi no tā, ka viņa neesot tik svarīga, bet pie citiem varu aizbraukt. Jā kādu dienu nevarēšu komunicēt, jo būšu ārpus Latvijas, tad, ka viņai tieši tagad esot ļoti smagi un tieši tagad visvairāk gaidījusi kādu atbalstu. Un tā par vairākām lietām. Tas mani sāka nomākt. Beigās stāstīju par sevi arvien mazāk un mazāk. Lai nejustos vainīga, ka man vispār kaut kas ir. Turklāt, mēs sazinājāmies katru dienu. Un visbeidzot tā vērtās par komunikāciju, kur pārsvarā runājām tikai par viņu. Viņa juta, ka esmu noslēgusies, sacīja, ka ar šādu attieksmi ir grūti. Bet neieklausījās tajā, ka arī ar viņas attieksmi varētu būt savādāk. Un laiks gāja... Un, iespējams, patiesi tur pazuda dabiskums tajā mūsu saskarsmē...
« Pēdējās izmaiņas: 2017. gada 20. februāris, 16:58:32 no taj »

Atslēdzies taj

Re: Draudziiba..
« Atbilde #43 : 2017. gada 20. februāris, 17:01:54 »
Bet tai pat laikā draudzene ir ļoti arī talantīga jomās, kurās viņa darbojas. Man arvien patīk un šķiet brīnišķīgas viņas radošās izpausmes. Tāpēc es ceru, ka kādreiz viņa piedos man un, ka viņai būs laimīga dzīve! Cerības izteiksmē ceru uz to.

Atslēdzies taj

Re: Draudziiba..
« Atbilde #44 : 2017. gada 20. februāris, 17:04:21 »
Klāra, piedod lūdzu, ka mazliet iejaucos Tavā tēmā par Tavu draudzeni! Tas nebija tīšuprāt. Bet tiešām arī paldies Reno un Dillei, kas pastāstīja, ka viņu meitām bijis kas līdzīgs!

Turamies, meitenes! Būs labi!  :)