Nesen lasīju, ka cilvēkam ir spēja visu uztrenēt. Mūžīgie čīkstētāji un cikvissirsliktiunlabāknebūs uztrenē smadzenēs to daļu, kur mājo negatīvās emocijas, bailes utt.
Un viņiem ir nepieciešamība visu laiku šīs emocijas barot.
Bieži gan, jāatzīst, tas ir tāds vampīrisma paveids, kad ir vēlme, lai arī uzklausītājs sāktu justies slikti, vainīgs utt. Tad stāstnieks atdzīvojas, misija izpildīta, atrasta kārtējā emocionālā miskaste, kur sevi izgāzt.
Vienlaicīgi saprotu, ka bēdas un pārdzīvojumi gadās ikvienam. No sirds jūtos pateicīga man tuviem cilvēkiem, kuriem bijusi pacietība uzklausīt manus izvirdumus.
Paldies arī laicīgai manis apstādināšanai, kaut ar uzbraucienu, lai beidzu gaudot.
