... vienīgais efektīvais valsts un cilvēka komunikācijas veids - represīvs pēc būtības?
Bet vai iespējams savādāk? Man arvien šķitis kaut kā tā... nožēlojami, vai..., ka vispār vajadzīgi tamlīdzīgi likumi. Likumi, kas regulē cilvēku savstarpējo sadzīvi. Liekas, vai tad tāpat bez likuma nebūtu skaidrs, ka jārēķinās ar apkārtējiem. Nu piemēram, vai tad es tāpat nesaprotu, ka nevar nakts laikā trobelēt, jo kaimiņi grib gulēt. Ka nevar atkritumus uz ielas mest. Ka nevar auto parkot zālājā ar izpūtēju zem kaimiņa loga. Ka nevar kakināt suni skolas sporta laukumā. Ka nevar sarīkot tusiņu ar dropi bērnu rotaļu laukumā, utt., utt... It kā taču normālam cilvēkam tas tāpat būtu jāsaprot. Bet kāpēc pīpmaņi pat ar visiem likumiem nespēj saprast, cik viņu smirdēšana nesmēķētājiem ir pretīga?! Palasu interneta komentārus - "ha, mans balkons-mana pils"; "kam nepatīk, lai pārvācas"; "lai tās jaunās māmiņas iet ar ratiem ārā staigāt, nav ko turēt uz balkona"; "lai pierāda!"; "lai pamēģina pieķert!" It kā kaut kādai mistiskai bezpersoniskai "valstij" ieriebtu, nevis indētu dzīvi citiem cilvēkiem, saviem kaimiņiem. Kas par trobeli bija, kad aizliedza smēķēšanu telpās sabiedriskās vietās! I nekas, nu jau pierasts. Tā ka, piedodiet, bet es par represijām, un, jo represīvākas, jo labāk, ja reiz nopīpētās smadzenes ar labu nesaprot.