Lasīšanas paradumi

[taj]

Ar grāmatām tomēr ir savādāk. Saprotu, ka salīdzinājums ar naudu nebūtu vienīgais. Tomēr ir būtiski, vai cilvēks palieto īsu brīdi (naudu) un pēc lietošanas mazgā rokas (publiskajās telpās ir daudz netīrības, kopumā ņemot, un rokas ir jamazgā, vizmaz pirms ēst gatavošanas un ēšanas). Grāmatas savukārt lasīs daudzi cilvēki, vairākas stundas turēs rokās, salīdzinoši tuvu pie sejas. Nav īsti patīkami, ja ir pleķi no kafijām, tējām, kas ieļoga arī nākamās lappuses vai vēl kādi nospiedumi, sasvītrotas ar rakstāmo rindiņas, ielocīti stūri, ar varu plēstas vaļā līmētās lapas.

Bet tā kā faraons rakstīja par klubkrēslu, cerams, lasīts tiek arī gana uzmanīgi (bez ēdienu traipiem uz lappusēm), jo klubkrēsls tak tāds, kurā atzvelties.

[reno]

Par stūru nolocīšanu es tomēr esmu šokā...Nu nedariet tā...

Bet vienā no manām bibliotekām ir lasītāja, kas liek ļoti mazu, korektu zīmuļa ķeksīti rindkopu sākumā -parasti lappuses vidū. Vienreiz trāpijās, ka viņa bija pirmā -tad nu izspiegoju -esot ļoti zolīda dāma, juriste, acīmredzot tik precīza, ka ne rindiņu negrib lieku reizi izlasīt.

Vēl ir trāpijušās pāris grāmatas, kur tikpat rūpīgi pasvītroti visi rupjie vai  "seksualie" vārdi -to gan es varu iztēloties tikai kā glūnīgu veci

[Luīze]

Es stūrus nekad neloku, bet reizēm nenoturos un izlaboju grāmatā kādu gramatisku kļūdu (ja jau korektors nav bijis uzdevumu augstumos).

[Mango]

Atcerējos vienu sekssunlielpilsēta sēriju, kur grāmatu kluba sanākšanā uz grāmtām bija vīna glāžu nospiedumi.

[...(cita)]

Varu pat pieciest, ka bibliotēkas grāmata ir nedaudz apskretusi, bet nevaru ciest, ja smird pēc cigaretēm. Dažreiz pat vēl citādi visādi labi saglabātu. Tādas vispār nespēju lasīt. Tagad pat daru tā, ka pirms grāmatas ņemšanas to apostu, vai nesmird pēc cigaretēm. Diemžēl Nārai nav taisnība. Bibliotēkās diemžēl pietiek grāmatas, kas pabijušas kaislīgu smēķētāju rokās, diemžēl priekš manis nelietojamas....

[Minne]

Mīļākais lasīšanas veids, apvienojot vairākas baudas. Lasu gultā un ēdot (ja nav kkas tik gudrs, ka baigi jākoncentrējas- tātad nav baudas un izklaides)

Parasti lietoju grāmatzīmes, bet gadās arī pa kādam "vnk papīrītim". Ja gadās tā, ka nu nekā nav pie rokas, tad ielocu stūrīti, bet burtiski nemanāmu milimetriņu, lai neizskatītos pēc grāmatas bojāšanas, bet nejaušas, sīkas cūkaustiņas Bojāju savējās, jo no bibliotēkas grāmatas neņemu, man identiska fobija kā tex, nespēju paņemt svešu cilvēku rokās, mājās, baudās pabijušu grāmatu. Izņemot variantu, kad grāmatas devēju zinu, pazīstu un viņa mājās spēju dzert no viņa krūzes un ēst ar viņa dakšiņu Tādiem cilvēkiem arī uzticos aizdot savējās grāmatas.

Retu reizi gadās, kad apskatu grāmatas beigas, bet uzmanīgi, tāpat kā Nāra

Kas tur vēl par jautājumiem bija?

Ā, mēdzu lasīt vairākas grāmatas vienlaicīgi - katrai noskaņai kas cits.

[mellene88]

Man nav nekādu fobiju attiecībā uz svešu cilvēku lietotu dajebko. (katram sava karma,.. ups dzīve)
tagad lasu dikti maz , tā teikt lasīšanas paradumi dzīves laikā mainījušies kādas 20x.
šobrīd grāmatas lasu vannā, lai cik dīvaini tas arī neskanētu, šo netikumu pārņēmu no lielā puika...ja vannā iesāktā grāmata aizrauj ,tad turpinu lasīt gultā.... ja neaizrauj tad tā arī arī lasu tikai vannojoties, pēdējo (otrdienas ar moriju) lasiiju kādus pāris mēnešus ,jo viss bija tik zināms un paredzams,ka nevareeju saprast ko es te mokos, bet izlasiit vajadzeeja,lai buutu padarītā darba sajuuta un lai varu dot grāmatu prom..
ak vai ,ak vai nabaga meitene kas dabūja šo nešķīto vannā lasīto grāmatu

[Minne]

Nesatraucies, gan jau tai meitenei nav tik nešķīsta fobiju karma, katrs tādu nenopelna, tikai trakākie grēcinieki 

Ak, pareizi, es arī mēdzu lasīt vannā (tikai un vienīgi ko baudai), bet tagad man diemžēl vannas nav.

[nakata kngs]

Kādi ir jūsu lasīšanas paradumi?

Uzvedinošie papildjautājumi...

• Kur (istabā, virtuvē, gultā, pie galda, braucot vilcienā vai autobusā) vislaprātāk lasāt?
• Vai lietojat kādas īpašas grāmatzīmes jeb papīrīšus, kas patrāpās pa rokai?
• Cik ātri sanāk ielasīties grāmatas notikumos?
• Vai mēdzat pirms lasīšanas ielūkoties pēdējā lappusē, lai gūtu ieskatu, kādas būs beigas?

Viss par un ap to, kādi ir lasīšanas mazie rituāli, ko piekopjat. Kas ir tas, ar ko asociējas lasīšanas process, ko sanāk visvairāk izbaudīt.

1.Mājās - klubkrēslā, virtuvē, gultā...visgrūtāk bija iemācīties lasīt vannā, jo tur vajadzēja iekārtot speciālu galda lampu (uzmanīgi, lai neiekrīt vannā un kirdik!), atrast vietu, kur novietot mazu dvielīti roku slaucīšanai (pirms lapu pāršķiršanas), problēma vēl ir ieregulēt siltu ūdeni, lai kādu stundu var lasīt...tas ir vanna pilna ar ūdeni un drusk visulaik jānolaiž līmenis...un beigās vēl vajadzēja atrast biezu frotē dvieli, ko ieklāt vannā, jo vairāk kà stundu gulēt uz cietas emaljas ar nav ērti!....kad viss tas atrisinàts - tad var ilgi lasīt, nevajag aizmirst par alu vai vīnu....bet uzmanīgi ar alko, ka neieraujiet lampu vannà, sniedzoties pēc pudeles vai glāzes!:)
Sab.transportà lasu, ja tas nav pilsētas un ja ir ērts apgaismojums...diemžēl tur ir problēmas, ja nav līdz lukturītis.
2.Grāmatzīmes labprāt, arī kartiņas utt
3.Gràmatas beigas nekad.

2.

[Mao]

Šis, laikam ir briesmu offtopicis, bet varbūt kāds kādu Gēti nav izlasījis aiz bailēm no lampas vannā. Tad lūk - no špaņa drebināšanas līdz galerta stāvoklim nobeigties vannā nevar aiz tam, ka ir korķi. Redzot, kā lampa lido vannā var gan ar sirdi aiziet, jo ilgi kopta melīga teorija rada psiholoģiskas sekas. Tas ir banāls rakstnieku sacerējums, par ko tos tikai visādās Rakstnieku savienībās uzņem?

[Camma]

Mao- baiss oftopicījs- kā vairāku gadu pieredze ar visvisādiem medaparātiem rāda - sasvilst viss, kas vien vispār spējīgs sasvilt un tad beigās - svahhh! - izsit korķi....

[nakata kngs]

Šis, laikam ir briesmu offtopicis, bet varbūt kāds kādu Gēti nav izlasījis aiz bailēm no lampas vannā. Tad lūk - no špaņa drebināšanas līdz galerta stāvoklim nobeigties vannā nevar aiz tam, ka ir korķi. Redzot, kā lampa lido vannā var gan ar sirdi aiziet, jo ilgi kopta melīga teorija rada psiholoģiskas sekas. Tas ir banāls rakstnieku sacerējums, par ko tos tikai visādās Rakstnieku savienībās uzņem?

Modēlejam - galda lampa iekrīt vannā, viegls infarkts un piķa tumsa...grāmata, protams, iekrīt vannā, vīna glàze krīt uz flīžu grīdas un sašķīst...melnā piķa tumsā, drebošām rokām un kājām, jāizkāpju no vannas , protams sagriežot kājas stiklos, jo neko neredz....tàlāk slapjš un pa pusei saziepējies , lien laukā kāpņu telpà pie korķiem - žanra likums, ka durvis aizcērtas, ziepjainā kāja paslīd un nomaucas...finālā slapjš, pliks ar asiņainu kàju , aiz slēgtàm durvìm ....labais, pa smuko!

[nakata kngs]

Tad jau labāk beigts...

[nakata kngs]

Tas laikam jautàjums pie lasīšanas paradumiem - jūs ar zīmuli bibliotēkas grāmatās kaut ko atzīmējiet, pasvītrojiet?
Man šad tad gadās šàdas grāmatas, kad šķiet kāds lasītājs ir gatavojis kādu konspektu vai varbūt rakstu...visvairāk ar zīmuli apstrādātà grāmata man trāpījusies ir Eko "Rozes vārds", arī Muktupāvelas šampiņjoni...
Un vēl...man šķiet viens slavens autors tieši provocē uz to....romāna beigās tiek uzdotas grafiskas mīklas, kurām varoņi dod atbildes, bet pēdējai mīklai atbildes navu!
Un tà mīkla ir uzdota lappuses augšà, kam tālāk seko tukša lapa līdz pašai apakšai...
Man bija kārdinājums ar zīmuli ierakstīt bibliotēkas grāmatā savu atbildi mīklai...būtu pirmais...un tad pēc pāris gadiem paskatīties, ko minējuši citi...tur tiešām daudz daudz tukšas vietas...

[Luīze]

Tas laikam jautàjums pie lasīšanas paradumiem - jūs ar zīmuli bibliotēkas grāmatās kaut ko atzīmējiet, pasvītrojiet?

Nē, es tā nedaru. Ja neskaita, ka izlaboju acīmredzamas gramatiskas kļūdas. Bet reizēm ir gadījies bibliotēkas grāmatās redzēt, ka kāds ir pasvītrojis atsevišķus teikumus.