Esam tālu no dabas aizbizojuši

[Camma]

Visu vasaru mēģināju sagramstīt sienāžu sisināšanu - švaki. Toties pašlaik sisina kā aptrakuši.
Nez kāpēc vienmēr licies, ka vispirms aizlido dzērves un tikai tad - stārķi. Ha! Stārķi ir prom jau nedēļas trīs. Toties dzērves un zosis ālējas pa pilnu programmu. Viendien virs mājas riņķoja un ģeometriskas figūras veidoja ap 100 dzērvju. Vakar krietns bars zosu pamanīja 5, kuras lidoja pilnīgi pretējā virzienā, viss lielais bars pajuka un sametās urckulī, nomainīja virzienu un aizmetās pakaļ tām 5.
Pa visu vasaru nevienas cūku pēdiņas! Pat purvā tukšums, kur citkārt bija baisie cūku rakumi un neganti oda pēc cūķiem. Skumji.

[Camma]

Piefiksēju, lai nepazūd.
Dzērves nav redzētas nedēļas divas. Toties, kamēr veļu svētdien žāvu, ik pa 3 minūtēm zosu kāši pa 100-150 gab. aurodami lidoja pāri. Pat mellā tumsā vēlā vakarā. Interesanti noskatīties, kad 2-3 ķērkādamas metas pakaļ kāsim, kaut varētu sagaidīt nākamo.
Beidzot sāk parādīties buciņi un pa kādam pelēkam, apaļam dibenam tuvāk pie zemes - tā i nesapratām, kas tie bija - zaķi vai jenuki vai vēl kāds apaļdupsis.

[Mangusts]

Zosis jau sestdien bariem pa visu lietu laidās. Svētdien pamalē bija dzirdamas dzērvju klaigas, kas pārvietojās Ķemeru purva virzienā. Redzeslaukā neielidoja

[ragana]

Beidzot sāk parādīties buciņi un pa kādam pelēkam, apaļam dibenam tuvāk pie zemes - tā i nesapratām, kas tie bija - zaķi vai jenuki vai vēl kāds apaļdupsis.

Dupši nekustīgi? Zaķa gaita jau tāda raksturīga. Astes arī.

[Camma]

Dupši bija galvas ceļmalas garajā zālē dziļi sabāzuši un paši arī tikai tikvien redzami, kā apaļums/krusti. Ne pekas, ne auses.

[ragana]

  Mīlīgi...apaļdupši.

[Camma]

Vakar vēlu vakarā vēl dzirdēju zosis sasaucamies. Kāsi pašu gan neredzēju, jo bija tumšs kā ellē. Un barometrs rādīja kaut kādu mistisku spiedienu - domāju, ka acis rāda nepareizi un bultai būtu jābūt otrā virzienā. Ā, nē, virziens pareizs, kaut kādi 744mm/hg.

[Camma]

Vakarnakt bija pāris lietus šaltis tādā stiprumā, ka likās - viss, noskalos māju nafig.... jā, kur? līdzens visapkārt.
Vēl nedēļu atpakaļ dīķa līmenis bija normāls, bet šorīt dīķa spogulis izpleties pamatīgi - ūdens pacēlies līdz pašai malai! Uz pagrabu neiešu. Nē, jāiet vien būs - ja nu bietes peld?

[Mangusts]

Man tieši tāpēc uz pagrabu negribētos iet - a ja nu bietes peld...
 

[reno]

Viss ir sajucis -dārzā pēdējās rozes, uz palodzes Ziemassvētku kaktuss zied kā traks jau nedēļu

[Camma]

Paturpināšu šepat.
Šis pavasaris ir kaut kas jauks - kā sākās siltums no pirmā maija, tā nebeidz turpināties. Lielākais neparastums - visu sasēju un sastādīju 1 dienā. Un vēl neparastāk - ik pa 2 dienām dārzu jālaista! Maijā!
Sestdien dārzkopja psihoze atkal ņēma virsroku pār veselo saprātu - sastādīju vēl gurķus, kabačus, ķirbjus un kaut ko dvēselei - kāršrozes (baltas, krēmīgas, sarkanas, visas pildītās), dzeltenos un sarkanos pelašķus, rozsarkanus flokšus, lavandas ceru. Dulla, ka es jums saku!

[Luīze]

Krāsainie pelašķi ir super.    Atliek tikai iestādīt, tālāk jau aug paši un iet plašumā. Ja neizravē kopā ar nezālēm.

[ragana]

Man par kāršrozēm nostalģiskas atmiņas. 

[mellene88]

nevarēju neatnest  :
Camma:ahhh, mīīī... un žēēē... kas par saullēktu!
 Camma:aiz retiem kociņiem koši rozā debess, dīķis gluds uz spožs kā nopulēts, neviena sīcošā, gar meža malu pie dīķa svarīgi pastaigājas kungs melnbaltos svārkos un sarkanos zābakos.
 Camma:pa brīdim sīks vējelis izdrebina bērzu maigās galotnes, kafija apdullinoši smaržo krūzē, blakus uz soliņa sēž Rūdis un cītīgi kopj jauno un zīdaini mīksto kažociņu.
 Camma:IDILLE
reno:manā mežā pupuķis ar dzeguzi sacenšas
 reno:tagad arī meža balodis. Bet pirmais putnelis pilnīgā nebalsī iekliedzās ap 4 -tā, itkā būtu atklājis, ka modinātājs nav nozvanījis
reno:man brīžiem uznāk tāda baile par šo negaidīti uzdāvināto papildus vasaras mēnesi -ja nu augustā sniegs?

[Camma]

Sēdi dārzā brezenta krēslā (nu ļooti ērti šēzlongi pa 19 eiro depiņā!), lasi grāmatu, pie gaiši zilas debess bišku nepilnīgs mēness, kāds rets putns zibenīgi pārlaižas no mežiņa dārzmalas dzīvžoga eglē, kaut kur attālos kaimiņos aizgūtnēm rej suns, putnu balsis pavisam klusas.
Vienā brīdī saklusušo vakaru pēkšņi izbrēcina vardes! Kā var šitik skaļi kurkstēt!?
Atraujies no grāmatas, jo uzvēdī vakara mitruma un zemes mitruma smaržu sajaukums. Un tajā pašā brīdī pret vakarīgajām debesīm vērstais skats piefiksē ātras, šaudīgas, melnas švīkas, uz robežas ar kaut ko sirreālu auss uztver tā kā pīkstienu, tā kā čirpstienu - ooo, sikspārņi sabizojušies!
Man tā vienmēr bijusi mistērija - nelepojos ar izcili labu dzirdi. Vismaz attiecībā uz mūziku man viss ''smagā gala'' zoodārzs pa ausīm izbradājies. Bet. Nepareizi izdziedātas notis saklausu itin labi. Un sikspārņus dzirdu. Un nakts vidū varu iet meklēt otrā istabā atstātas elektroietaises, kuras pat izslēgtas dūc.