Autors Tēma: Esam tālu no dabas aizbizojuši  (Lasīts 88974 reizes)

0 lietotājiem un 1 viesis lasa šo tēmu.

Atslēdzies daddy

Atb: Esam tālu no dabas aizbizojuši
« Atbilde #945 : 2024. gada 19. septembris, 13:27:49 »
Ja kaut ko pārpratu, atvaino. Bet iestādīt peoniju nav tik vienkārši - ir dažas ellīgi skaistas, bet supervārīgas peoniju šķirnes, kas par relatīvi pieredzējušiem audzētājiem gan pagājušajā, gan šogad gājušas bojā. Viena no tādām - 'Ballerina'. Tāpēc arī mēs SF Peoniju klubiņā droši jautājam, ja ko nezinām, un dalāmies ar savu pieredzi pieredzi.
Ieskatam video, kas notiek ar ne pārāk pareizi iestādītu peoniju.
Vēlreiz atvaino, ja kaut ko pārpratu - izlasīju bez konteksta vārdu "peonija" un panesās ...  :sad_smiley:


 :) vot nevajag!!! KĀRTĪGA pujene aug gadiem, arī "plikā" zemē, lai kā viņu nīdētu (ziedus nolasa, lapas nopļauj!)


supervārīgās, tāpat, kā superzaķi, kuriem superkāpostu vajag, neinteresē  :blushing: 
tad labāk stādu baravikas!!  :talking: :talking:

Atslēdzies Daiquiri

Atb: Esam tālu no dabas aizbizojuši
« Atbilde #946 : 2024. gada 19. septembris, 16:21:50 »

 :)  tad labāk stādu baravikas!

Šoreiz nopietni - varbūt padalīsies ar pieredzi? Man nesanāk, jau 3 gadus apšu beku atgriezumus diennakti paturu ūdenī, tad izlaistu vietā, kur dažreiz izdodas atrast kādu apšukundziņu (tātad, sēnes tur aug), bet nekādu būtisku rezultātu neredzu. Pavasarī no Polijas pasūtīju apšu beku micēliju, varbūt tas nostrādās citugad :confused:

Atslēdzies daddy

Atb: Esam tālu no dabas aizbizojuši
« Atbilde #947 : 2024. gada 19. septembris, 16:40:41 »
Šoreiz nopietni - varbūt padalīsies ar pieredzi? Man nesanāk, jau 3 gadus apšu beku atgriezumus diennakti paturu ūdenī, tad izlaistu vietā, kur dažreiz izdodas atrast kādu apšukundziņu (tātad, sēnes tur aug), bet nekādu būtisku rezultātu neredzu. Pavasarī no Polijas pasūtīju apšu beku micēliju, varbūt tas nostrādās citugad :confused:


Protams!! :)


manuprāt - diennakts ir stipri par maz - vajag 2-3 nedēļas (ok, mikologi stāsta, ka sēnes lasot GROZIŅOS, sporas birst un sējās uzreiz), lai gandrīz viss izšķīst. 

Es vēl ieberu spainī ar baraviku atliekām 2-3 ēk cukura, labākai rūgšanai. Pēc tam, ejot uz mežu, to žižu ņemu līdz un  pa 1 ēk izlaistu gar savām takām.
Pēc "sajūtām" - 3-4 gadu laikā laistītajās vietās ir ievērojami vairāk baraviku, nekā vnk mežā.

Bet tāpat svarīgs ir sēņu laiks - kad nav, tad nav nekur!  :big_hug:

Atslēdzies reno

Atb: Esam tālu no dabas aizbizojuši
« Atbilde #948 : 2024. gada 19. septembris, 17:30:23 »
Ilgāk un ar cukuru Smird baigi. Man gan tikai 1x pāris baravikas izauga vietā kur nekad nav bijušas, t.i. sētā.

Atslēdzies daddy

Atb: Esam tālu no dabas aizbizojuši
« Atbilde #949 : 2024. gada 19. septembris, 18:43:44 »
smird "normāli" :)


baigi smird salaku (STINŠU) gabaliņi, kas noturēti mēnesi dzīvoklī noslēgtā kārbiņā...
reiz jūtu - kaut kas smird mājā, lokalizēju uz savu makšķerkasti...
skatāos - ahā! kārbiņa ar salaku ēsmas gabaliņiem...  nesu uz toici...tak vajadzēja muļķim atvērt un paskatīties/paostīt -  :veee: viņi tādi pašķīduši, smird neaprakstāmi...līdz šai dienai (30+ gadi) tā smaka smadzenēs...

Atslēdzies tuk

Atb: Esam tālu no dabas aizbizojuši
« Atbilde #950 : 2024. gada 19. septembris, 18:54:16 »
Izmeti tādu "mantu", zviedri par pūdēto siļķi naudu prasa un ne mazu...  :mrgr:

Atslēdzies Trix

Atb: Esam tālu no dabas aizbizojuši
« Atbilde #951 : 2024. gada 19. septembris, 18:56:17 »
Droši vien kā tā zviedru pūdētā siļķe, ja?  :rat: :steak: :rat:
[Nē, nē, zinu tikai pēc nostāstiem :D ]


P.S. Hi, hi, kamēr meklēju piemērotus smaiļikus, zviedru siļķe jau priekšā!
Es visu atceros, Ričard...

Atslēdzies reno

Atb: Esam tālu no dabas aizbizojuši
« Atbilde #952 : 2024. gada 19. septembris, 19:16:34 »
Pie manis ķēķa tusā siļķe bija. Zviedri pie atvēršanas pamuka malā. Tik traki nemaz nebija, šķiet ka pat apēdām

Atslēdzies Camma

Atb: Esam tālu no dabas aizbizojuši
« Atbilde #953 : 2024. gada 23. septembris, 10:13:31 »
Tā kā solīja jauku laiku, sabriedām izstaigāt Līgatnes dabastaku.
Ja īsi, tad - uhh!
Ja garak - tad te būs.
Piebraucām jau tā pavēlu pēc mūsu-pāķu mēriem, tā ap 10.30. Jo viena otra psihā dārzniece nekādi nevarēja palaist garām stādu tirgu Siguldā. Nu jā, tur acis tā vien šaudījās arī man, bet bremzēju sevi ar domu, ka pohainais pļāvējs tik vai tā jaunos kociņus nobeigs, nav cenšanās vērts.
Dabastakas stāvvietā bijām 3. vai 4., placis tukšs, visapkārt klusums.
Pa ilgiem laikiem sajutu, ka kovidā puszudusī oža tomēr kaut cik atgriezusies - mitrās sūnas un zemes smarža, kam kaut kur dziļumā vēl sēņu un īpašā rudens smarža! Mmmmm.
Nakts aktīvisti, protams, bija vēderus piepildījuši un nolikušies garajā diendusā. Toties aļņi vēl laiski brokastoja un škurināja ausis, sānus un dibenus gozēdami rudens saulē.
Briežu dārzā neredzējām nevienu dzīvu radību. Bet tagad rudens zeltainajā dzeltenumā saskatīt riekstu brūnos kažokus diez ko neizdotos arī tad, ja ragaiņi turpat netālu gulšņātu.
Toties slinkie cūķi tikko kārtojās uz migošanos un ar šņukuriem pielaboja kukuržņus, lai kur ērti vaidziņu atspiest. Viens ruksis jau bija migu iegulējis, izlīda no nojumes, arī parakāja tuvējos zāles kušķus, ļoti daiļi izstaipīja pakaļkāju un ielīda atpakaļ gulēt.
Pie pūcēm uzkavējāmies ilgāk un apriņķojām to voljēru reizes 3. Puiks nekādi nevarēja aptvert, ka katrs pūcis ir atsevišķs putns, nevis viens un tas pats, tikai pieaugušāks, t.i., no apodziņa nesanāks pūce vai ūpis.
Mums izdevās saskatīt arī lūsi! Ja nepaceltu galvu un kaķiski daiļi nenožāvātos, nemūžam neieraudzītu!
Visus sakost!

Atslēdzies Camma

Atb: Esam tālu no dabas aizbizojuši
« Atbilde #954 : 2024. gada 23. septembris, 10:25:14 »
Beigu galā nonācām pie lāčiem. Sen nebiju lāci visā augumā redzējusi. Nu, šitie abi milzeņi bija īsteni iespaidīgi! Cienīgi lēnīgi un tā, līdz kamēr viens kašķis sāka uz otru rēkt, tad abi pieslējās pakaļkājās un viens uz otru auroja ģīmī! Baiselīgi rēcieni, es jums teikšu! Visa izrādīšanās, rēkšana un ķepu vicināšana ilga minūtes 10, tad vienam mikainim tas apnika un viņš lēnām iebrida padziļajā dīķī dzesēties. Sprauslāšana un burbuļu pūšana izdevās ne mazāk skaļa kā rēkšana.

Lai gan taka domāta kā ģimenes pasākums, šermas pārņēma uz optimistiskajiem vecākiem ar bērnu ratiņiem skatoties. Vietām taka diezgan stāva un kāpjama pa īpaši uztaisītām kāpnēm. Es tādu pārbaudījumu toč neuzņemtos! Bet ko nu es, OME!
Tagad sēžu un kleķerēju šito sacerējumu un katra pozas maiņa pie datora atsaucas kāju ikros ar atgādinājumu par nelielo slodzīti pa kalniem-lejām tekājot :) .
Visus sakost!

Atslēdzies Camma

Atb: Esam tālu no dabas aizbizojuši
« Atbilde #955 : 2024. gada 21. oktobris, 19:44:03 »
Abas brīvdienas bija izcili skaistas! Saule un rudens zelts visapkārt tā vien koda kājā, ka izvilkos uz brīdi dārzā.

Aizstaigāju līdz vedeklas puķuplantācijai. Un paliku ar vaļā muti - pēc vairākiem rītiem ar rittīgu salnu, kad puscentimetru biezs ledus peļķēs un cieša sarma uz vāģa logiem, flokši zied visā godībā! Rozes arī sparīgi zied, rudbekijas un vēl vesela virkne visādu skaistumaugu. Kaut kādas sīkziedu krizantēmiņas (neprasiet, lielākajai daļai ES nosaukumus nezinu), miķelīši utt, utjp.

Vienbrīd domāju, ka man ir ožas halucinācijas, jo pilnīgi skaidri saodu anīsu. Vedekla smējās no sirds, jo pamanīja, ka stāvu tieši blakus tikko apgrieztiem fenheļa kātiem...
Visus sakost!

Atslēdzies reno

Atb: Esam tālu no dabas aizbizojuši
« Atbilde #956 : 2024. gada 24. oktobris, 10:40:51 »
Paziņa apgalvo, ka es esmu gribējusi īstās vērmeles stādiņu. Lai nu būtu. Tagad jāmeklē vieta, kur iestādīt, jo pa vasaru izaug  riktīgi liels krūms.
Dārza darbus laikam pamazām beigšu. Jānogriež rozes. Speciāli atlapojusi nekad neesmu. Ieziemoju vnk uzmetot zemi ap saknēm, arī hortenzijām,  jo egļu zari manā apkaimē nav pieejami. Platlapu hortenziju  gan aprūpēšu, pārstādīta saulainākā vietā, varētu kupli ziedēt. 

Atslēdzies Camma

Atb: Esam tālu no dabas aizbizojuši
« Atbilde #957 : 2024. gada 24. oktobris, 17:03:22 »
A man, a man.... a man visīstākie smukumi paši aug! I nekādu ieziemošanu nivaig! Izej pagalmā, a tur - .....
Visus sakost!

Atslēdzies Camma

Atb: Esam tālu no dabas aizbizojuši
« Atbilde #958 : 2024. gada 24. oktobris, 17:14:51 »
Pēdējās divi nedēļas katru dienu mājās braucot skatu lauku, kur ganās savi 200-300 gulbji un vēl apmēram tikpat zosu.
Lauks paliels, sadalīts vairākos mazākos, daļā iesēts kaut kas ziemojošs, daļā tikko nopļāva kukurūzu. Ko ar to darīt brūni-pelēku salmu kondīcijā, man nav ne jausmas.

Ko tie lielputni tur atrod, arī nezinu. Kamēr mašīnas brauc garām, tikām ''putuplasta gabali'' un viņu mazāk pamanāmie biedri mierīgi gulšņā, lēni čāpo un fonā skan gulbiska gurguļošana. Kad pamanīju zosis tuvāk pie ceļa un mēģināju apstāties un nobildēt, viss zosu lērums momentā bļaudams cēlās spārnos. Gulbji palika gulšņāt, bet zosis aiznesās kā trakas - esot nefotogēniskas!
Visus sakost!

Atslēdzies daddy

Atb: Esam tālu no dabas aizbizojuši
« Atbilde #959 : 2024. gada 24. oktobris, 20:04:41 »
Pēdējās divi nedēļas katru dienu mājās braucot skatu lauku, kur ganās savi 200-300 gulbji un vēl apmēram tikpat zosu.
Lauks paliels, sadalīts vairākos mazākos, daļā iesēts kaut kas ziemojošs, daļā tikko nopļāva kukurūzu. Ko ar to darīt brūni-pelēku salmu kondīcijā, man nav ne jausmas.

Ko tie lielputni tur atrod, arī nezinu. Kamēr mašīnas brauc garām, tikām ''putuplasta gabali'' un viņu mazāk pamanāmie biedri mierīgi gulšņā, lēni čāpo un fonā skan gulbiska gurguļošana. Kad pamanīju zosis tuvāk pie ceļa un mēģināju apstāties un nobildēt, viss zosu lērums momentā bļaudams cēlās spārnos. Gulbji palika gulšņāt, bet zosis aiznesās kā trakas - esot nefotogēniskas!


kādu zosi vajadzētu nomiegt  :steak:  Gulbi ne, neies cepenē :(