Nezinu, kas sagājis čībā ar dabu - traki dzeguži vēl tagad kūko. Sen bija jābeidz, bet nē - no rīta klamzā uz būdiņmājiņu un no tuvējā meža - ku-kū! Kas ta man tagadīt būs vislaik pusaizmigušai un čurātgribošai jāvazājas?
Domājos, ka būšu tikusi vaļā no gaudojoša kaimiņhaskija, būs miers. A pigu! Ta vardes auro, ta stārķis klab kā vācu mašīnpistole. Nu kasss par sodību!