Esam tālu no dabas aizbizojuši

[ragana]

Mazliet no raganu tēmas, bet arī par dabu. Pirms lielāka ceļa parasti palūdzu aizsardzību.
Vakar naktī braucu mājās no copes. Netālu no šosejas pa priekšu meža strazds  - palido, nosēžas mašīnai priekšā, palido, nosēžas. Tā kādas reizes 3. Es redzu brīdinājumju un nosaku: labi, labi, braukšu lēni un uzmanīgi. Izgriežu uz šosejas, tiklīdz prātīgi palielinu ātrumu, pustumsā redzu - liels alnis nesas pāri ceļam. Ja brauktu ātrāk, nebūtu labi. Vēl pēc kilometra pāri ceļam pārlēkšo stirna.
Daba.

[kvadra]

Ragana, man dikti patīk Tava "raganība". Mūsdienu cilvēks šajā ziņā tiešām pārāk "tālu no dabas aizbizojis", bet baksta telefonu un jūtas esam radības kronis.

[tuk]

Vakar nākot no sērfošanas vienā sētā dzirdam-
sievietes balss: - Juri, panāc!, nu nāc, ka tev saka!
vīrietis, tā nīgri: - Nu, kas?
sieviete: - Nu nāc tak! Dzirdi vai nē?!
vīrietis: - Jā, jā, tūlīt...
sieviete: - Nu, tu nāksi vai nenāksi!!! Man tak pusdienas jau jātaisa!
                - Paskaties, kādu lielu putnu kaķis atnesa!

Šodien vēl aizvien smejamies,
pie galda sēžoties vīrs apvaicājas - un ko tad šodien kaķis atnesis?

[Camma]

Nezinu, kā citās mājās, bet mums mācīta papagaiļa amata pienākumus pilda sīlis - mammucis vairākkārt ticis piemuļķots un meties glābt ātri lidojošus kaķus. Tik tad, kad no bērza galotnes skan ''vau!'', met ar roku un baras par viltvārdi un rozā burlaku.

[tuk]

Reiz redzēju vārnu, kura tupot uz akmens, rejot kacināja aiz sētas snaudošo suni.
Tas gan nereaģēja un izlikās par beigtu.
Varbūt vārna tā pārbaudīja vai vēl dzīvs, jo gribēja acis izknābt...
No kkā jau tie teicieni “vārna vārnai acis neknābs“ un “skaties, ka vārna acis neizknābj“ radušies...
Bet nu vārnu par mazputniņu nenosauksi...

[Emīlija]

Man paksī ieviesušies putneļi, smukiņi kā karameļkončas. Pagāja kāds laiks, kamēr identificējām kā erickiņus. Tagad brokastojot sasveicinos ar erickiņa kungu, kurš arī stiepj saviem bērneļiem ko nu kuru reizi - pūkainu vai nepūkainu tārpeli, kādu kukaini...

[Elzzy]

Vakarvakarā pīpējot pirmoreizi dzīvē redzēju fledermaušus ( nu sikspārņus). Vismaz 2 mauši cītīgi lidinājās pa pagalmu. Cmuki.

[Broms]

Bērnībā uz vecu, pamestu māju gājām šos tramdīt. Uz slotas uzkarina baltu audumu un šie lido iekārties. Naktī tas bija baisi un aizraujoši. ..ar visu leģendu, ka tajā mājā spokojoties.

[Camma]

Pēc vakardienas saules un neizturamās tveices beidzot iestājies Latvijas pelēkais. Tāds - visaptverošs pelēkais, bez diferenciācijas vasaras, pavasara vai cita gadalaika. Pelēks, ar bišku rasinošu lietu. Un zin ko? Ir prieks par pelēko!
Vakar nokoptajā un saballētajā pļavā stāv trīs stārķi. Trrratatatatitititīīii, trrratatatatitititīīii, trrratatatatitititīīii - vispirms viens, tad duetā un visbeidzot arī trio. Koškai acis kā spoles, kažoks uz kumbra pārspēj jebkuru pudeļbirsti - skriet un slēpties? uzbrukt un sakost? Nja, no šitādiem ērmiem ij nezini ko sagaidīt un kā uz tarkšķiem reaģēt arī skaidrības nav.

[Spārka]

Par pelēko. Precīzāk, par pelašķiem.
Visu manu mūžu un noteikti arī pirms tā laukos ir pļava. Parastie pļavas ziedi, tostarp pelašķi.
Lūk, un šogad es pamanu pelašķu populācijā rozā pudurus. Ne baltpelēkus, bet rozā.
Kādam ir idejas?

[Camma]

Idejas nav, bet ik pa laikam rozā pelašķi redzēti.
A man dārzā šogad zied koši sarkanoranži un dzelteni pelašķi!

[fiasko]

Ir, ir arī rozā. Kādreiz tie rozā ir izmantoti kā labs pamats ziedu vainagā - kāti nestiepjas, bet nav pelēki ziedi

[Luīze]

Dabā esmu redzējusi gan baltus, gan rozā pelašķus, pēdējos retāk. Ja paveicas nopirkt sēklas, tad var iesēt dzeltenus un sarkanus. Smuki un daudzgadīgi, ja kāds pa kluso neizravē.

[Emīlija]

Lapsēns šovakar bij atkal atnācis. Šim astesgals balts. Ziema nāk.

[Camma]

Vakarrīt sēdēju pie brokastgalda. Ārā pilnīgs bezvējš. Pēkšņi lielā lazda sāk līgoties. Viens zars, tad otrs, tad trešais.. Domāju - va vellos, kā žagatas ālējas! Nekā, pēc brīža liela, smuka, koši brūni-ruda vāvere izcilpo mauriņā, paskrienās uz mājas pusi, tad atkal metās atpakaļ lazdu nikni purināt. Purināja to lazdu samērā ilgi. Laikam nabaga vāvernājam kreņķis, ka šogad nekāda dižā riekstu raža nav vis gaidāma. Žēl, ka nekādu iespēju nomierināt - aizmetās kā plēsta tālāk pa lazdu rindu. Tik vakarā apskatījos, ka zīļu raža būs varena un vāvernājs badā nenomirīs.