Gaiši zaļā, rasainā zālē paliek tumšāk zaļas svītras, kur koši brūni buki ar apaļi noēstiem sāniem lēni brien meža virzienā. Nē, nekur nevajag steigties, pa pļavu ejot tie trakie mašīnās aurotāji virsū neskries. Rīta slīpajā saulē buku brūnums ir īpaši skaists, ar bišku tā kā rudu piedevu. Gabaliņu tālāk uz krūmu fona knapi saskatāmi pelēki kukuržņi - nu galīgi neizteiksmīgas dzērves. Šogad tādas pieklusušas, citus gadus bļaustījās kā trakas. Vēl jau varbūt bļaustīšanās tikai būs, pagaidām prom netaisās un aktīva sasaukšanās vēl nav sākta.
