Mums viens otrs šoruden bijis ļooooti aizņemts, tik ļoti, ka veranda palikusi nesiltināta un šur tur arī pavisam vaļā. Tad nu to ''vaļā'' cigļi izmanto kā vien spēj - ik pa laikam kāds ielido cerībā ko nospert.
Šorīt ceļojam ar koškām brokastīs, protams, cauri verandai. Es pat attapties nepaspēju, kad Jetija jau vienu zīļuku bija nomedījusi. Fiksi atņēmu laupījumu, kamēr nav sažovīts. Pa tam Punktiņa jau ir ar savu laupījumu. Ātri atņemu arī to. Ja ņem vērā, ka iepriekšējais ciglis vēl ir man rokā, uzdevums nav no vieglajiem. Bet. Jetija nokampj vēl trešo nabagu. Izručīju trešo arī. Labi, ka divi pēdējie bija spējīgi uzreiz aispurgt, pirmais bija drusku apdullis.
Nu vot tāda rīta vingrošana. Japiezīmē, ka ātri noķert kaķi, kurš tiecas zibenīgi pazust un laupījumu nozavēt, ir vingrinājums īpaši rūdītiem un izveicīgiem ekzemplāriem.