man vienai paziņai vardes bija. Liekas, ka vairs ne, jo šiem pāris gadu uznācis jaunais , ceļošanas hobijs. Kad man žoklis bija nokāries, viņa man teica, ka turot aiz tās nakts romantiskās dziedāšanas. Saka , iedomājies - pavasaris, mēness debesīs, vecis pie sāna, ceriņi aiz loga jūdzās nost un vardes kurkst - sirde no krūtīm sprakst ārā. Es šamai saku, ka pāris nakts es to komplektu vēl izturētu, bet ko pēc tam. Pēc tam, atbildēja,- pie tās romantikas pierod un vienkārši iet barot vardes un veci.