Nepārvēršas vienā dienā, protams. Un piekrītu, ka nav tikai viens atbildīgs. Bet reizēm saskarsme ar laiku pārtop par kaut ko, pēc kā ir liels gurdenums, it kā spēki būtu aizplūduši. Un tad jautājums, tāds kluss pie sevis uzdots, cik ilgi?
Necenšoties vienu pataisīt par labo, tomēr, ja "tiklajai" gadus trīs regulāri galvenokārt jāklausās par otras ļoti daudzajiem vīriešiem, tad otrā gada beigās viņa sāk pa laikam izteikt frāzes, ka vairs nejaudā, ka labprāt parunātos arī par kaut ko citu (grāmatām, filmām), bet otra atbild, ka šobrīd grāmatas nelasa un nekā cita tik svarīga nav par ko runāt, un turpina par vīriešiem. Paši stāstījumi par vīriešiem nav nekas nedabisks, tas ir interesants temats. Grūtākais droši vien ir tas, ka, neskatoties uz to, ka vīrieši pie apvāršņa ir, neviens tā arī neizrādījās paliekošs un tad stāstījumus pavada jautājumi - kāpēc? Katru nedēļu jautājums, kāpēc arī šis izrādījās tāds, ar kuru nekas neizveidojās? Un šis? Kas nav labi, kāpēc tā notiek? Kā tu domā, kāpēc? Un atkal jau, pirmo gadu tiek cītīgi atbildēts. Otro gadu jau mazāk. Otrā gada beigās ir pagurums. Trešais gads iesākas ar baiļu sajūtu, ka būs jautājumi. Un pie tam ir mēģināts atkal ierosināt par kaut ko citu aprunāties. Mēģināts pastāstīt, ka nevar atbildēt uz kāpēc. Tad draudzene atbild, ka "tiklā" sāpina viņu, jo nepietiekoši iejūtas. Un beigās ir... pienācis beigu brīdis. Jo sajūtas tādas, ka vairs nesanāk pakomunicēt bez norādēm uz nepietiekamo iejūtību. Sajūta, ka, redzi, cilvēks nav pietiekoši saņēmis, ka "tiklā" nespēj būt pietiekoši iejūtīga, ka dara pāri, vienlaikus nogurstot pati.
Un pie tā visa, neviens nav ar kaut ko sliktāks vai labāks par otru. Ir vienkārši tas, ka tik ļoti sāk atšķirties vēlmes un vērtības dzīvē. Īsumā. Viena vēlas apmeklet pasākumus, lai varbūt kādreiz izdotos tomēr iepazīties un pārrunāt vīriešus. Kas ir labi, tā kopumā. Otra vēlas mierīgu vakaru ar grāmatu un filmu un pēc tam pārrunāt grāmatas. Un abu vēlmes ir labas. Bet tās savstarpēji nesader. Lai gan draudzības sākumā likās, ka ir vairāk saskaņas. Un tad pakāpeniski izvēršas, kā izvēršas.