Manuprāt baltais galdauts kā simbols 4. maijam izvēlēts veiksmīgi, vismaz es to tā jūtu. Citāda diena, kad ir vērts izvilkt no skapja gludināto, balto, uzklāt tādu spodru, aicināt pie galda visus, un vismaz šajā dienā atcerēties to, ka mūsu valsts, lai cik līkumotus ceļus gājusi un dubļus bridusi, ir mūsu valsts. Jā, joprojām ceļama un no visādiem purviem ārā velkama, bet ir. Man 4. maijs ir laikam jau vissvarìgākie svētki, es tos jūtu ar lielu saviļņojumu, atceros ik sajūtu Tajā Dienā, kad Latvijas PSR toreiz vēl komunisti -deputāti nobalsoja par Neatkarības deklarāciju. Tas toreiz likās tik neticami... Pāri tam tomēr bija - nu nē, PSRS mūs nepalaidīs vaļā, kur nu... Tomēr - tas notika!
4. maija sajūtas... Jā, pie balta galdauta ir OK.
No sirds sveicu svētkos, mīļie!