Par to šķūnīti tā asi reaģēju -radinieces vīrs jaunajam kaimiņam pie viskija glāzes
-kāda runa, kaimiņ, būvē to pirtiņu 2 m no manas robežas, mēs tak visi latviešu cilvēki!
Tagad pirtiņa stāv, pie noteikta vēja dūmus pūš logos, aiz pirtiņas krāmu noliktava -bet mēs tak labi kaimiņi!
Bet par psiholoģijas dažādajie aspektiem-mums aiz mājas kādus 2 mēn stāv ārā sviežamā veļasmašīna. Nē, čigānam nedosim, nav ko līst pagalmā, un vispār man vienalga, man tas nabaga baltais tonnu smagais lūznis ēst neprasa. Nē, noteikti gan jau aizvedīsim.
Šorīt ieraugu -pretējiem kaimiņiem piebraukusi mašīna pēc lielgabarīta krāmiem, es skrienu, sarunāju, ka mūsējo arī paņems. Domājiet, man kāds paldies pateica -malace, re, kā tu noreaģēji!