Autors Tēma: Vienkārši braucu autobusā....  (Lasīts 1488 reizes)

0 lietotājiem un 1 viesis lasa šo tēmu.

Atslēdzies Minne

Vienkārši braucu autobusā....
« : 2017. gada 23. maijs, 20:16:30 »
....un apsēdos blakus mazam nēģerpuisītim (laikam politnekorekti, ja? Bet neatceros, kā ir pareizi, galu galā viņi paši nav vienoti šajā jautājumā) uzreiz aiz šofera aizgalda. Pēc sīkā augumiņa spriežot, varēja būt sākumklašu skolnieks - milzīga skolas soma plecos. Laikam jau dikti noguris - pieliecās uz priekšu un atspieda galvu pret stiklu.
  Viena pietura..otra...un drīz vairs nevarēju skatienu atraut no puikiņa. Domāju, nez kā viņam tādam - nu tak savādākam, atšķirīgam - iet skolā, kā viņš jūtas, vai nav vientuļš, vai viņu neapceļ? Kādi viņam vecāki? Vai mājās viņam normāli apstākļi mācībām? Ha! A priori nekādas pozitīvas ievirzes manās fantāzijās, laikam kkadas iekšējas asociācijas ar manām emocijām. Arī mans puisītis tāds noguris gan jau savulaik busā sēdējis.
  Sašūmēju sevi tiktāl, ka gribējās kko labu izdarīt, kaut sīkumu, jo ko gan es, sveša blakussēdētāja...Atcerējos, ka esmu nopirkusi labu šokolādes konfekšu kasti dāvanai. Un tad pieķēru sevi, ka man bail puiku uzrunāt - kā es tā piedāvāšu viņam končas? Ko viņš padomās? Varbūt tas būs stulbi? Varbūt augstprātīgi izskatīsies? Ja nu viņš neņems un atteiksies? Ja nu uztver kā žēlastības dāvanu? Un ja nu kāds no pasažieriem pamanīs, ka sienos klāt puikam? Tādas 100 domas dažās sekundēs. Un nobremzēju sevi. Bet tad atkal tāds aizkustinājuma vilnis, un tūlīt arī jākāpj laukā, laika maz...
  Saņēmos, noriskēju, piebikstīju puikam, izdomājusi pajautāt, vai viņam garšo šokolāde? Viņš nereaģēja. Pieliecos uz priekšu, redzēju, ka viņa acis aizvērtas, mutīte pavērta, iesnaudies. Saņēmos uz stingrāku satvērienu pie elkoņa, pat papurināju "Hallo!" Nekādas reakcijas, patiešām cieši aizmidzis tajās nieka 5 minūtēs, ko braucām.

  Šokolādes kaste plauktā. Ceru, ka puišelis neaizbrauca savai pieturai garām. Kaut kā domāju par viņu visu vakaru. Varbūt viņš tomēr būtu bijis priecīgs par končām?

Atslēdzies Broņa

Re: Vienkārši braucu autobusā....
« Atbilde #1 : 2017. gada 23. maijs, 20:22:16 »
Manējais arī autobusos vienmēr aizmieg. Šokolāde garšo, būtu ņēmis, ja tante piedāvātu.

Atslēdzies Minne

Re: Vienkārši braucu autobusā....
« Atbilde #2 : 2017. gada 23. maijs, 20:25:31 »
Parasti jau bērnus māca no svešiniekiem neko neņemt :)

Atslēdzies Broņa

Re: Vienkārši braucu autobusā....
« Atbilde #3 : 2017. gada 23. maijs, 20:32:17 »
Manējais vēl nav tā mācīts.

Atslēdzies tuk

Re: Vienkārši braucu autobusā....
« Atbilde #4 : 2017. gada 23. maijs, 21:07:12 »
Tā savu izjūtu, pieredzes reducēšana... Minne, kā saprotu...
Kad man tēvam bija infarkts, jauna, ļoti jauna vēl biju.
Reiz ejot cauri parkam, pēc ballītes, agri no rīta uz soliņa pamanu onku,
tā dīvaini uz sānu sasvērušos, acis pusvērtas... Sākumā paeju garām,
tad kas neliek mieru, nāku atpakaļ. Jums slikti?, varu kā palīdzēt?
Un tad sākās mans sprints pāri puķdobēm :D , kāda tur sirdslēkme,
onka manāmi iereibis, mans miņuks un garās kājas viņu uzreiz atdzīvināja un
iedvesmoja ;)

Kopš tā laika vienmēr, vienmēr skatos divreiz, pirms kādam ar savu labo sirdi uzbāzties...

Atslēdzies Mao

Re: Vienkārši braucu autobusā....
« Atbilde #5 : 2017. gada 23. maijs, 21:07:35 »
Baigi sarežģīts jautājums - tie atšķirīgie jau grib, lai nekas par to neliecinātu un neviens nenorādītu, bet ja es būtu, nu piemēram klibs, es trambajā iekāpis uzreiz vietu izbakstītu ar kruķi un sāktu cierēt pēc smukas tantes ar končām. Attiecīgi, ja būtu mells, jau sen ielīdis būtu kaut kādos deputātos, kauč dispanserī, nu vismaz bez rindas. Bet mani par pilnu rubuli neņemiet.

Atslēdzies Minne

Re: Vienkārši braucu autobusā....
« Atbilde #6 : 2017. gada 23. maijs, 21:29:20 »
Ai, pat nezinu, kādēļ uzrakstīju.
Droši vien, ka savu sajūtu projicēšana.
Ne jau kāda laba sirds vai kā, bet tas puika tik noguris, gan jau skolā nav viegli.

Man vnk nekā cita nebija, ko būtu varējusi dot, iedomājos - varbūt būtu forši, ja kāds negaidīti un patīkami pārsteidz. Nu, tā kā garāmgājēja smaids vai "Hallo!"

Atslēdzies Camma

Re: Vienkārši braucu autobusā....
« Atbilde #7 : 2017. gada 23. maijs, 22:36:43 »
Ja vien nav pretīga attieksme, tad bērni parasti laiž gar ausīm visādus štruntus, ko lielie savā uzpūtībā un stulbumā tulko kā briesmīgāko apvainojumu. Sevišķi - puikas. Vismaz es tā esmu novērojusi. Ja histēriska mamaška nesāk ķērkāt, tad bērni uztver visu normāli.
Gan jau nākamreiz uzcienāsi, vai nu vienīgais tāds zeperis ceļā gadījies.
Man gadās reizēm samaksāt rimčikā par kādas kundzes vai kunga cepumu vai konču maisiņu... Gribās jau tiem večukiem kaut ko vakarā pie plānās tējas un tad stiķē kapeiciņas, lai kādu saldumu iegādātu.
Visus sakost!

Atslēdzies dille

Re: Vienkārši braucu autobusā....
« Atbilde #8 : 2017. gada 24. maijs, 10:16:37 »
Pilsētas bērnus parasti esmu vairījusies uzrunāt, mani meita , lai audzina : neuzbāzies svešiem bērniem.
Vienreiz braucām no kāzām, man vesela kaste ar dažādiem gardumiem līdzi, tas bija lauku ciematiņā, kur bērni rotaļu laukumā spēlējās, ļoti vienkārši ģērbti un man kaut kā sagribējās viņus iepriecināt - apstājos un teicu - bērni, vai gribat svētkus? Kā viņi spiegdami metās virsū tai kastei ! :)
Es arī vienlaikus saprotu - ja kas tāds gadās, ja man ir tāda izdevība - tā ir kā dāvana man pašai, nevis tam, kuru apdāvinu. Nu vienmēr jau tas ir - kā iedot tā, lai neaizvainotu

Atslēdzies Lilith

Re: Vienkārši braucu autobusā....
« Atbilde #9 : 2017. gada 24. maijs, 10:36:03 »
Man liekas, ka taadi nelieli, patiikami paarsteigumi ir nepiecieshami muusu dziivee. Ja nonaaku taadaa situaacijaa, censhos paliidzeet; taapat arii man sveshi ir sagaadaajushi negaidiiti jauku pieredzi. Taa kaa esmu dikti izdomiiga, neticu nekam un nevienam, shaadi mirklji atjauno manu ticiibu cilveeku labajai sirdij.. uz kaadu laiku.. :)