Ievēlēties

[Minne]

Agrāk taču nelietoja šādu vārda formu? Man tā liekas nepareiza un garām, bet varbūt valodnieki ir citās domās?

Agrāk teica "iedomāties/izdomāt vēlēšanos" vai "vēlēties kko",  tagad krustu šķērsu - "ievēlēties", "ievēlēties vēlēšanos"..brrrrr

[Zigfrids]

Jā, "sabremzēties", "drastiski pasākumi finanšu disciplīnas ievērošanai" un "māja, kura nogruva". Sarunu valoda mainās. Par "tipa", "po hodu" un "karoče" vispār nerunāsim. Un tā mūžīgā "kad" lietošana "ka" vietā arī agrāk nebija.

[Camma]

Neesmu valodnieks, bet liekās, ka ļoti liela daļa jaunvārdu ir vienkārši gramatikas un pašu valodas nezināšanas rezultāts.
"ievērtē" ... nu tas ir tiem, kas neprot novērtēt.

[Bobs]

Valoda mainās un attīstās un tas ir normāli

[reno]

Es to uztveru kā "izteikt vēlēšanos", visdrīzāk negaidītā situācijā. Nekā traģiska. Jaunlatvieši u.c. daudz vairāk jaunu vārdu izveidoja, gan jau ir pietiekami daudz , kas radās spontāni

[vecinja]

Jaunus vārdus var un vajag radīt.
Traki kaitina visi tie rusismi - karoče, davaj, pa lielam uttt. 

[Minne]

Es to uztveru kā "izteikt vēlēšanos", visdrīzāk negaidītā situācijā. Nekā traģiska. Jaunlatvieši u.c. daudz vairāk jaunu vārdu izveidoja, gan jau ir pietiekami daudz , kas radās spontāni

Protams, zinu, ko tas "ievēlēties" nozīmē un kādās situācijās to lieto.

Vnk šis ir viens no kropļojumiem (manā izpratnē, protams), kas mani besī.  Laikam vajadzēja Īgņošanās sadaļā likt

[tuk]

Man arī tas saīsinājums no “iedomāties vēlēšanos“ nepatīk.
Asociējas ar mazu bērnu runu, iespējams tādēļ, ka pirmoreiz dzirdēju
mazu radinieču jubilejā.
Piecgadniece pirms kūkas sveču nopūšanas trīsgadniecei sauca - tagad ievēlies,
ievēlies kautko!

Labi, ka kūkā vismaz neviens neievēlās

[reno]

Jaunus vārdus var un vajag radīt.
Traki kaitina visi tie rusismi - karoče, davaj, pa lielam uttt. 

Es trakoju par "smeķīgajām zaptītēm un feinajiem deķiem" jo rusismi drukātajos tekstos  parādās ļoti reti, bet vecie ģermānismi gāžas "riktīgi"

[Minne]

Jaunus vārdus var un vajag radīt.
Traki kaitina visi tie rusismi - karoče, davaj, pa lielam uttt. 

Es šos vārdus pa retam apzināti lietoju īpašās situācijās un gadījumos, bet ikdienā nē

[Zigfrids]

Ja piemin ģermānismus, kurus ievazāja mūsu omju paaudze, tad nevar neminēt anglicismus, kurus bieži vien ievazājuši mūsu šodienas līdzpilsoņi. Wau, ups, okey, Wau, ups, okey, wau, ups okey ... Random paziņas, feikās ziņas un vēl viss kas.

[vecinja]

Jā - anglicismi kaitina gluži tāpat kā rusicismi.Ģermānismi jau pamazām izzūd līdz ar paaudzi, kas tos lietoja.Es, tāpat kā Minne, šad tad īpašās situācijās vai pa jokam lietoju gan rusicismus gan anglicismus

[...(cita)]

Vispār jau zaptēm un deķiem nav ne vainas. Ir situācijas, kad lieti noder. Ja ir runa par deminutīviem, tad nevietā un nelaikā lietoti, tie kaiti paši par sevi, arī skaidrā latviešu valodā... Nevajag ne ģermānismus, ne rusicismus, ne anglicismus...

[tuk]

Oi, deminutīvi... Vai reiz jau par šo nespriedām? , varbūt ne, varbūt kur citur...
Vienā kulinārā tv pārraidē, sportists - vīrs kā briedis, bet - gaļiņa, panniņa, oliņa,
gurķītis, plītiņa, nazītis... nekas, ka kārtīgs tutenis kungam rokā
Un tad vēl seko stāsts - mēs ar sieviņu, ar bērniņiem, pa Latvijiņu, ar laiviņām...,
ugunskuriņu, katliņu, zupiņu, makšķerīti...  Brrrrrrrrrr... utji putji..., mēs mīļi, mazi rūķīši!

[Camma]

Dīvaini, bet ģermānismi mani nekaitina. Varbūt tas saistās ar cilvēkiem, no kuriem tos dzirdu. Ar rusicismiem ir drusku citādāk - šad tad atgadās, ka latviski nav īstā apzīmējuma kaut kam. Varbūt tehniski ir, bet nedod noskaņu.
Galvenais ir kas cits - ja varu gramatiski un stilistiski pareizi izteikties dzimtajā valodā, tad viss ir kārtībā. Ja muļķīgi jaundarinājumi vai kropļojumi tiek izmantoti jau esošu vietā savas dzimtās valodas nezināšanas dēļ - tad ir visa veida tolete aizskaros.