Autors Tēma: Izglītība agrāk un tagad  (Lasīts 9487 reizes)

0 lietotājiem un 1 viesis lasa šo tēmu.

Aģents 0.7

  • Viesi
Re: Izglītība agrāk un tagad
« Atbilde #60 : 2017. gada 31. maijs, 20:32:47 »
Mao, Tu aizmirsti vienu būtisku faktoru, kad runā par skolas laiku pirmrindniekiem matemātiķiem un sportistiem, kuru progress līdz ar diploma iegūšanu ir apstājies - darba tirgu. Nav jau zvanīts, ka izglītība slikta, varbūt, vienkārši dzīves realitāte salauza. Pasaules līmeņa zinātniekam nemaz īsti mazajā Latvijā nav ko darīt. Sports? Nelabi nepaliek reizēm Kirjušu klausoties? Nav viegli cilvēkam ar augstiem ideāliem.

Atslēdzies ...(cita)

Re: Izglītība agrāk un tagad
« Atbilde #61 : 2017. gada 31. maijs, 21:59:51 »

Vienā maģistratūras kursā mācījos par maksu,
pārāk cita profila iepriekšējā izglītība, bdžetā tādēļ negribēja ņemt.
Tad lūk, luņoja tieši budžetnieki, tie par savu piķi, gribēja arī preci pretī dabūt
un kasījās un panāca pasniedzēju nomaiņu, kuri nāca mīļi papļāpāt par dzīvi.
Budžetnieki par to bija nikni, jo viņiem tāda “vieglā“ dzīve ikurāt bija pa prātam.

Ja kādam maksā kāds sponsors ne pats un vajadzīgs vien papīrs, nu tādi jau visos laikos bijuši...
Šis te viss jau attiecas uz pirmajiem atjaunotās Latvijas gadiem. PSRS nebija ne bakalauru, ne maģistru, ne maksas studentu... Lai mācītos, bija jāiztur iestājeksāmeni (ko arī vismaz 80% izdarīja, varbūt atlikušie 20% iekļuva "pa blatu"). Tāda masveidīga studentu darbu pirkšana, lai kāds izdarītu visu studenta vietā arī nebija, varbūt daži vārgi mēģinājumi no mazskaitlīgā (pret kopējo studentu skaitu) neklātieņu studentu vidus.

Atslēdzies tuk

Re: Izglītība agrāk un tagad
« Atbilde #62 : 2017. gada 31. maijs, 22:50:56 »
Bet protams, tas nebija vairs padomijas laikos, tas tak ezim skaidrs :)
Tas šepat, sešus gadus atpakaļ :)
Tā teikt, mūžu dzīvo, mūžu mācies vai arī mācīties nekad nav par vēlu :)
mūžuizglītību pat nepieminēšu ;)

Atslēdzies Zigfrids

Re: Izglītība agrāk un tagad
« Atbilde #63 : 2017. gada 01. jūnijs, 00:14:23 »
Kad es runāju par pamatpriekšmetiem, es domāju matemātiku, latviešu valodu, fiziku, ķīmiju, kuru pamati īpaši nevar būt mainījušies (ja nelienam kvantu fizikā un gēnu inženierijā). Kā, jūsuprāt, mūsu tēma par ziņām un "mazsmadzeņu kretīniem" ir tik daudzas lapas aizņēmusi?
Kā nākas, ka FB lapā par gatavošanu ik pa brīdim kāda gatavošanas entuziaste taujā pēc procentu aprēķina? Kā nākas, ka RTU absolvents būvnieks nezina pamatlietas, ko tolaiku tehnikuma beidzējs zina? utt.


Man vēl tagad atmiņā stāv, kā viena rakstoša avīzes žurnāliste Zatleram tad, kad gāja vaļā skandāls par pateicībām, pilnīgi gramatiski analfabētiskā formā uzdeva jautājumus. Žurnāliste, kura raksta avīzei! "Zatlera kungs, kā Jūs domājIEt, vai ..." KATASTROFA!
Es ceru, jūs zināt, kur mani meklēt?

Atslēdzies Camma

Re: Izglītība agrāk un tagad
« Atbilde #64 : 2017. gada 01. jūnijs, 00:37:32 »
Vislielākā katastrofa izglītībā sākās tad, kad uztaisīja ''iespēju'' vecākiem izvēlēties mācību priekšmetus bērniem. Jo..vai! Visa skola mācīsies kaut kādus muldamgabalus, jo pie teikšanas bārbijmuteres, fizika un matemātika par grūtu būšot. A ko puikiem darīt? Arī krāsot nagus un ieplest kājas birojā papīrus bīdot?
Rezultāts uz purna - atnāk uz tehnisko universitāti studēt ķiņķēziņi, kuriem pat nojausma nav par blīvumu, ātrumu, vektoriem, viļņiem... Un tad tādi turlopi metās organizēt mucu un konteineru glābšanas darbus, jo 96grādu spirts takš šķidrums - mīnus 10 grādos sasals kā skaidrais ūdentiņš.
Visus sakost!

Atslēdzies kvadra

Re: Izglītība agrāk un tagad
« Atbilde #65 : 2017. gada 01. jūnijs, 00:41:14 »
Nu bet protams, ka ar izglītības līmeni iet uz leju. Pietiek kaut vai salīdzināt "krievu laika" pamatskolas mācību grāmatas ar tagadējām bildīšu un testu ķeksīšu grāmatiņām. 

Ne velti tagad daudz maz spējīgākie un motivētākie skolēni laužas uz centra ģimnāzijām, tur vismaz vēl kaut ko iemāca.

Atslēdzies Camma

Re: Izglītība agrāk un tagad
« Atbilde #66 : 2017. gada 01. jūnijs, 00:43:53 »
Un vēl viena šolaiku izglītības traģēdija - šabloni. "Apvelc riņķīti pareizajai atbildei." Domāt, saprast, izskaidrot un aprakstīt savu domu gaitu - tas vairs nafig nevienam nav vajadzīgs. Un tad dabūjam sonogrāfijas aprakstu ar orgānu uzskaitījumu, kam pretī "'N''. Un ej nu saproti, vai tur ir kāda dīvainība, kas klasificējas normas robežās, vai nav. Nosist tādus pop up speciālistus!
Visus sakost!

Atslēdzies tuk

Re: Izglītība agrāk un tagad
« Atbilde #67 : 2017. gada 01. jūnijs, 01:00:45 »
Jā, tā bija totāla stulbība izvēlēties eksakto vai humanitāro.
Protams, kādēļ izvēlēties grūtāko, ne vieglāko..
No vienas puses normāli. ;)

No otras, tagad vecāki jautā, ko tu bērniņ, gribi.
Un ja nav tā, kā bērniņš grib, tad var būt zvaniņš, sūdzībiņa...

Atslēdzies Camma

Re: Izglītība agrāk un tagad
« Atbilde #68 : 2017. gada 01. jūnijs, 07:45:15 »
Ha, ha, zinu vienu šitādu zvanitāju - ar vienu zvanu pietika, tika nodrošināts iztikas minimums, kurā neiekļaujas nagu lakas, iponi un vēl čupa ''dzīvībai svarīgu'' mēslu. Sīkais mēnesi izbaudīja vecāku tirāniju :) .Pēčāk bija kā mohēras kamolītis.
Visus sakost!

Atslēdzies Mao

Re: Izglītība agrāk un tagad
« Atbilde #69 : 2017. gada 01. jūnijs, 09:03:57 »
Nu un tagad paceļ rokas:
1. Kurš meklēs salīdzinājumam matenes eksi pamatskola 1987. gadā un kurš 2017.,
2. Un kuram kāds tuvinieks ir ko beidzis pēdējos piecos gados un ir idiots bez darba un ar silikona lūpām.

Atslēdzies Mao

Re: Izglītība agrāk un tagad
« Atbilde #70 : 2017. gada 01. jūnijs, 09:23:59 »
"Mans bērns neko neiemācās jo par maz māca un prasības pārāk vienkāršas! Kategoriski pieprasu pieņemt mērus izglītības sistēmas nosodīšanai, konkrēti - izglītības nosodīšanai, un sistēmas nosodīšanai - nu abu. Ar rītdienu uzsākt mācīt daudz un uzdot grūtākus uzdevumus, fizkultūru apvienot ar ritmiku, klavieres nokrāsot zaļas! Ultimātu izpildīt līdz šodienai, vai es ar visu savu valodas spēku vērsīšos Sarunu Forumā!"

Atslēdzies Raimonds1

Re: Izglītība agrāk un tagad
« Atbilde #71 : 2017. gada 01. jūnijs, 15:31:57 »
Lai saprastu eksaktās problēmas būtību, ir jāsaprot, ka tas nav iespējams paradigmā - a ko ta tas man konkrēti nozīmē. Tev tas var nozīmēt visu ko - uzdevumi par vieglu, vajag grūtākus vai iestājos LU vai RTU, netieku līdzi, ņemu papildkursu un čakarēšos pirmos 2 kursus ar skolas vielu vai arī - es vispār no tā visa neko nesaprotu.


Lai to saprastu valstiski, ir jāsaprot, ka sabiedrībā vajag noteiktu skaitu cilvēku ar dažāda līmeņa eksaktajām zināšanām. Kāds uzraudzīs darbgaldus vai farmācijas rūpnīcā ķīmsikos procesus vidējā personāla līmenī, kāds plānos un konstruēs, kāds veidos pasaules līmeņa iekārtas, programmas un dizainu.


Nu ja, no 100 apmēram 20 ja var piedalīties augstas pievientos vērtības ražošanā dažādos līmeņos, tad valsts var uzplaukt ekonomiski. izpildītāja līmenis. Ja labi mācās, var iegūt kvalificētu un diezgan augsti apmaksātu amatu, kur jānodrošina gatavs, zināms process. Pats neko neatklās un neizgudros, stratēģijas neizdomās, taču bez šiem arī nevar, uz tā viss turās, kas praktiski funkcionē. Ir tendence apskaust un mobingot A līmeni, jo zemapziņā jūt, ka nevelk.


2010.g. 9.klase. grūtie uzdevumi
2.daļas 6.uzdevums.Konkursā „Erudīts” piedalījās astotās un devītās klases skolēni. Katra klase darbanoformēšanai saņēma 30 papīra loksnes. Katrs astotās klases skolēns saņēmapar 1 loksni mazāk nekā katrs devītās klases skolēns. (10 punkti)
Lokšņu skaita apzīmēšana katram 9.klases skolēnam – 1 p. Skolēnu skaita izteiksmes 8. un 9.klasei uzrakstīšana – 2 p.Vienādojuma sastādīšana – 1 p. Saucēju vienādošana un kvadrātvienādojuma iegūšana – 2 p.Kvadrātvienādojuma atrisināšana – 2 p. Nederīgās saknes atmešana – 1 p. Otra prasītā lieluma aprēķināšana – 1 p.x 
skolnieki 8.klasē (25-x)skolnieki 9.klasē, jo kopā 25 skolnieki 30/x loksnes katram 8.klases skolniekam, 30/(25-x) loksnes katram 9.klases skolniekamkatrs
8.klases skolnieks saņem par 1 loksni mazāk 30/x = 30/(25-x) -1Labajā izteiksmes pusē vieninieku uzrakstam kā (25-x)/(25-x) un tad 30/x = (30-(25-x))/(25-x)
tālāk30/x = (5 + x)/(25 - x) sareizinam krustiski un dabū kvadrātvienādojumu x kvadrātā + 35x -750 =0

no tā x=15 15 skolnieki 8 klasē, tad 25 - 15 = 10 skolnieki 9.klasē, 30/15 = 2lapas un 30/10 = 3lapasKlases 3-5 labajiem skolniekiem šitādi uzdevumi bija jārisina, klases vidējiem skolniekiem bija jātiek līdz skolnieku un lapu skaita izteiksmei. Prastais risinājums - 30 dalās ar 2,3,5,6,10,15. Kuri 2 skaitļi dod summā 25 - taču laikam 10 un 15.
Ja labie skolnieki šādu neatrisina, tad tādi nav risināti un skolnieks nesaprot, ka tādi vienādojumi ir jāstāda teksta uzdevumiem. varbūt tādus nerisina aplamas metodikas dēļ, varbūt, lai neaizvainotu masas, varbūt, lai biezie nejustos aizvainoti, nezinu.
------------
2.daļa 1. uzdevums. 1/2 reiz (4x +1/2) + x reiz (x-5) = (x-1/2) reiz ( x + 1/2)Abu iekavu atvēršana vienādojuma kreisajā pusē  1 p.Iekavu atvēršana vienādojuma labajā pusē  1 p.Izteiksmju vienkāršošana  1 p.Vienādojuma saknes aprēķināšana  1 p.1/2 reiz (4x +1/2) + x reiz (x-5) = (x-1/2) reiz ( x + 1/2)lai tiku vaļā no tām daļām, reizinām visu, ko var ar 2. Ja reizina atsevišķus saskaitāmos, tad jareizina katrs ar 2, ja reizināmos - tad reiz 2 un viss. 2 reiz 1/2 sanāk 1.4x + 1/2 + 2x reiz (x - 5) = (2x -1) reiz (x + 1/2) vēl tur tā 1/2 traucē, atkal reizinām visu ar 2.8x + 1 + 4x kvadrātā - 20x = (2x-1) reiz (2x - 1) jo reizinātiem reizina tikai 1 no reizinātājiem, nevis abus.4x kvadrātā + 1 - 12x = 4x kvadrātā + 2x - 2x - 1 Te tie 4x kvadrātā abās pusēs noīsinās un 2x -2x arī.-12x + 1 = -1 un x = 1/6Pārbaudam. 1/2 reiz (4/6 + 1/2) + 1/6 reiz (1/6 - 5) = (1/6 - 1/2) reiz (1/6 + 1/2)4/12 + 1/4 + 1/36 - 5/6 = 1/36 + 1/12 - 1/12 - 1/41/36 abas pusēs nostrīpo, un 1/12 - 1/12 arī, sanāk 1/3 + 1/4 - 5/6 = -1/4 un 1/3 + 1/2 - 5/6 = 0tā kā 1/3 = 2/6 un 1/2 = 3/6 tad 2/6 + 3/6 - 5/6 = 0 un 5/6 - 5/6 = 0



5. uzdevums (7 punkti) Dots četrstūris AB CD. Zināms, ka trijstūris ABC ir vienādmalu trijstūris, AD = DC, AC perpendikulārs BD , AB=10 cm un OD=12 cm. Vienādmalu trijstūra malas AC garuma noteikšana – 1 p. Vienādmalu trijstūra nogriežņa AO vai OC garuma aprēķināšana – 1 p. AD vai DC garuma aprēķināšana – 2 p. ABCD perimetra aprēķināšana – 1 p. Simetrijas ass uzrakstīšana – 1 p. Simetriskā punkta atlikšana – 1 p.Ņemam lapu un piesedzam apakšējo ACD trīsstūri, lai nejauc galvu. Mums ir vienādmalu trīssturis, kura viena mala ir 10centimetri. Tātad AB = BC = AC = 10centimetri. 1 punkts. Ja AC perpendikulars BD, tad AOC un BOC ir taisni leņķi un AC dala uz pusēm un AO= CO = 5 centimetri. 1 punkts. Ņemam lapu nost un redzam trīsstūri AOD, kuram viena mala ir 5centimetri ( puse no AC) un otra mala ir 12 centimetri.Pēc Pitagora teorēmas - 12 kvadrātā plus 5 kvadrātā = OD kvadrātā, tad OD ir kvadrātsakne no 169 un ir 13 centimetri. 2punkti. Un tā tālak - 7 punkti.
« Pēdējās izmaiņas: 2017. gada 01. jūnijs, 15:37:24 no Raimonds1 »

Atslēdzies Spārka

Re: Izglītība agrāk un tagad
« Atbilde #72 : 2017. gada 01. jūnijs, 15:51:18 »
Salīdzinājumam tad 1987.gada olimpiādes uzdevumi 8.klasei:
Lūdzu pievērsiet uzmanību uzdevuma mērķiem - pierādīt! Un nevis aprēķināt.

15.21. Dots, ka skaitļi a1, a2, a3,... , an veido aritmētisku progresiju. Pierādīt, ka skaitļi veido ģeometrisku progresiju.
15.22. Dots, ka x > 1, x -- naturāls skaitlis. Pierādīt, ka skaitlim x 12 - 1 ir vismaz 10 dažādi dalītāji.
15.23. Dots izliekts četrstūris ABCD. Uz tā malām AB, BC, CD un DA atzīmēti attiecīgi punkti M, N, K un L tā, ka MN || AC, NK || BD, KL || AC. Pierādīt, ka ML || BD.
15.24. Dots, ka a5 - a3 + a = 2. Pierādīt, ka a 6 > 3.
15.25. Kādā valstī dažas pilsētas savienotas ar aviolīnijām. Pa katru aviolīniju var lidot abos virzienos; nevienai aviolīnijai nav citu nosēšanās vietu kā vienīgi galapunktos. Zināms, ka no galvaspilsētas iziet tieši 31 aviolīnija, no Tullas -- tieši viena aviolīnija, no visām citām pilsētām -- tieši pa 16 aviolīnijām.
Pierādīt, ka no galvaspilsētas var aizlidot uz Tullu (varbūt ar pārsēšanos).

Atslēdzies Mao

Re: Izglītība agrāk un tagad
« Atbilde #73 : 2017. gada 01. jūnijs, 17:28:18 »
Manu slinkumu neviens vēl nav uzveicis, tā ka kaut kā tā, dārgie Latvieši.
Pie lietas, kāmēr gaidu klientu:
1. Pievērsiet uzmanību, ka neviens nav pierādījis, ka kas devītklasniekam jāpierāda, nu varbūt olimpiādē, pievērsiet uzmanību, ka kā kritēriju mans oponents mums dod olimpiādi. Vispār pamatizglītības procesa laikā ir pierādītāji jāizskolo? Es tikai jautāju, man patiktos, ka jā, bet to šodienas vecākiem ar pavaicājiet un dabūsiet zilu aci. Atļaušos no sevis piebilst, ka spēlēt teātri un katra uzdevuma priekšā un pakaļā piespert vārdiņu "pierādīt" varētu katrs otrais ēzelis, tik pasvied ideju, bet nenormāli svarīgi ir, lai diletanti ar kaut kādiem, īpaši jau sarkaniem diplomiem un apliecībām beidzot izlidotu no vadītāju amatiem, jo visa pamatā ir reāli sasniegumi nevis blakuspabūšanpieredze, muldētprasme un kopētiemaņa. Tas attiecās arī uz IM vadību.
2. Kādam tumsoņai jābūt, lai nesaprastu, ka pareizo atbilžu ieķeksēšana kvadrātiņos ir staptautisks standarts, lai varētu digitalizēt datus pa visu pasauli, neskatoties uz to, kādā kurš profesors vai auns valodā runā? Tā jau ir - šefs sasauc sapulci kur uz trīs jautājumiem jāatbild - JĀ vai nevaram un bardaks 3 stundas nospiežas tieši uz sejas, jo puse Latvijas saņem naudu par muldēšanu un kur to iemācīja?
3. Neredzu paceltās rokas. Visi risina? Bet dotos uzdevumus taču var risināt, ja viena roka gaisā? Nevar? Labi, es pagaidīšu.

Jāpiezvana, jāpārsteidz savs vidējais šodienas izglītības sistēmas produkts, solīja pilota kabīnē ielaist kad apkopē sēž, nu tas brīdis ir klāt principiāli.
VFUPI

Atslēdzies Spārka

Re: Izglītība agrāk un tagad
« Atbilde #74 : 2017. gada 01. jūnijs, 17:40:07 »
1. Pierādīšana smadzeņu procesus noslogo vairāk nekā atrisināšana. Jā, tie ir olimpiāžu uzdevumi, tie ir digitalizēti, atšķirībā no seniem eksāmenu (masu) uzdevumiem.
Pieļauju, ja es arī uzrakšu eksāmena uzdevumus, Tu tāpat teiksi, ka nekas nav pierādīts, un taisnība vien jau būs.
2. Pamatskolēnu ikdienas uzdevumus neviens neizplata pa visu pasauli. Pieaugušajiem, kā nu ērtāk, bet sīkajiem pareizās atbildes ieķeksēšana nerosina domāšanas procesu.

3. Atsaucoties uz iepriekš teikto (čista dēļ pakasīšanās, tfu, diskusijas):

Pareizas izglītības pamatā ir jābūt rezultātam, kad [..] (c) Mao

Rezultāts nevar būt pamatā, nu nekādi. Tāpēc to sauc par rezultātu, ka tas ir procesa noslēgums :)

(c) Mao: Šo sistēmu radīja cilvēki, kurus neinteresēja vispārējs progress. Jo bandīti, gopņiki un teroristi (Staļins, Ordžeņikidze, Dzeržinskis, Berija) to sistēmu veidoja.

Tev varbūt būs interesanti uzzināt, ka uz padomjlaika izglītību Latvijā Berija ir atstājis pozitīvu ietekmi, jo viņš bija iniciators Kremļa kursa maiņai attiecībā pret Baltijas republikām pēc Staļina nāves. Tika nosodīta “ļeņiniskās nacionālās politikas principu” neievērošana Latvijā, kas izpaudās arī latviešu valodas diskriminācijā. Rezultātā tika pievērsta lielāka uzmanība latviešu valodas lietošanai un mācīšanai, tostarp krievu skolās.

(c) Mao:  vispār mēs jau ap 10 gadi vienkārši kopējam dažu vecās Eiropas lielvalstu veiksmīgākos modeļus, sākums ir nenormāli smags, būs kritušie arī starp talantīgiem nabagiem un dažās PSRS audzinātu vecāku ģimenēs. Būs netaisnīgi izstumtie un durvju dauzītāji, viss vēl būs. Kaut kā tā putra jāstrebj, no ŠITĀDAS di@sAS IZLĪDĀM un uzreiz rozes visi grib....

LR neatkarīga ir 27 gadus, kuros bijuši 20 izglītības ministri. Kurš gads Tev skaitās “sākums”, kas tie par 10 gadiem, kāpēc tieši tas ir sākums un kāpēc tam “sākumam” jābūt “nenormāli smagam”? Un kāds attaisnojums būtu “kritušie arī starp talantīgiem nabagiem” vai “netaisnīgi izstumtie”?
« Pēdējās izmaiņas: 2017. gada 01. jūnijs, 17:51:39 no Spārka »