Deģenerātu pielūgšana

[tuk]

Nu re, ģenialitātes mērs atrasts - apkopēja Maša!
Ja saprot, ģeniāli. Nesaprot, značit mēsls!, ko tur daudz...

[Camma]

Tieši tā!
Var jau būt, ka esmu plebejs caur un cauri, man nevajag, lai lauku ainavu vasaras dienvidū būtu gleznojis nez kāds ģēnijs. Ja mani tā bilde silda rudens žmiekoņā, tad bildes gleznotājs ir ģēnijs. Visas madonnas ar pārbarotajiem 3 gadus vecajiem ''zīdaiņiem'' var iet ieskrieties.
Tāpat ar dzejdariem - ja man pusstundu 5 x pārlasot netop skaidrs teksts - tad tam uz naglas vieta (ja papīrs mīksts). Un nemežģīšu smadzenes un neapjūsmošu - re, cik ģeniāli, aš neko saprast nevar! Proza tajā pašā burciņā bāžama. Lai vai cik psiholoģiski smalki un dvēseli plosoši nerakstītu tāds Dostojevskis - vienmēr atradīšu viņam vietu papīrkurvī.
Nezinu, kurā brīdī uzradās tā ģībonī krišana un rociņu lauzīšana. Domāju, ka tas ir salīdzinoši nesens izdomājums. Nez vai kāds no Ludviķiem krāja gleznas kā mākslinieku ģenialitātes piemērus - ja gleznā nebija pats Ludviķis vai viņa favorīte - gleznas vērtība bija tikai audekls un uzzieķētās krāsas patēriņš.

[kvadra]

Nu re, ģenialitātes mērs atrasts - apkopēja Maša!
Ja saprot, ģeniāli. Nesaprot, značit mēsls!, ko tur daudz...

Nu, nu, ne gluži tā. Saprašanas mērs katram savs. Bet ATŠĶIRT, kur putekļi, kur miskaste, kur remontnieku atstātas stalažas, kur mākslas instalācija, tā kā vajadzētu būt iespējamam, arī ja virsū nav uzrakstīts. Nu, tā man šķiet.
Bet vispār jau "iebļaušanās" dara brīnumu lietas. Neatceros, kurš bija tas mākslinieks ar vārdu, kas par baigo naudu pārdeva vienu savu "pliko karali" - abstrakto gleznojumu, kuru mākslas cienītāji apbrīnoja kā baigi dziļās domas paudēju, vēlāk tik atzīdams, ka tas bija vienkārši noķēpāts audekls, kurā viņš tinis savu krāsu kasti.

[tuk]

Nu ja, un kur nu vēl Maļēvičs ar saviem kvadrātiem! Rotko vispār - ak, arprāccc!!!
Un mūzika? kas tas par troksni?
Dzeja nav rindiņās un ar atskaņām tipa, kāja māja...
Prasa piepūli, priekšzināšanas, smadzeņu darbību!

Tautai vīnu un izklaides, ko ērti, viegli gremojamu.
Lai dzīvo reālisms visās tā izpausmēs!, un ne soli pa labi vai kreisi, nekādu džezu un improvizāciju!

p.s. kā man tas ko atgādina...

[Zigfrids]

Te, kā izskatās, runa ir par diviem grāvjiem. Vienā - mākslas kritiķe Maša ar slotu, otrā - māksla tikai un vienīgi māksliniekiem, pārējiem - nesaprast un nevajag saprast arī neko. Diskusija aizbraukusi tēmā, pa kuru grāvi braukt ir labāk. Ceļa vidus kā variants vairs pat izvērtēts netiek.
Lai gan, jau pašā sākumā noskaidrojām, ka viens otrs "ģēnijs" no apkopējas Mašas daudz neko dzīvē neatšķiras, katrā ziņā Maša kā mecenāte (aizdot ģēnijam no savas apkopējas algas kādu eiriņu stikla traukos pildītajai šķidrajai iedvesmai) mēdz un var būt tīri vai noderīga.

[Zigfrids]

... un gan jau tad, ja Maša ar savu slotu pa audeklu sievietes pieviltu cerību dusmās pabraukātu un dižgara ģīmi ar varu audeklā iespiestu, arī iznāktu ģeldīga māksla, gar kuru varētu smadzenes izstādē apmeklētāji kustināt ... Ja kārtīgi ar grīdas lupatu vispirms pa ģīmi cien. māksliniekam, bet pēc tam - ar to pašu slapjo ģīmi vai nu pālī aizmieg uz sava mākslas darba, vai arī Maša iestumj mākslas darbā vardarbīgi ... nu, iznāk taču pašportrets, ne?

[tuk]

...viss atkarīgs no koncepta, kāds Mašas veidotajam mākslas faktam
Bet tāpat kā visi neklausās Bartoku, Pertu, Vasku utt, tāpat lielākā daļa
nekad neies klausīties Šimkus, nelasīs “Ulisu“, un jau minēto Dostojevski.
Pietiks ar šlāgeriem un portālu izklaides ziņām.

Vai tādēļ nebūt kādai virzībai, attīstībai? Smadzeņu darbībai?
Izklaidei un relaksam taču popmākslas cik uziet, vesela industrija!
Nu, es mākslā reālismu meklēju vismazāk, tas man apkārt ikdienā biezā slānī
Nekādu pretenziju pret Danielu Harmsu, patīk.


t

[kvadra]

Labā ziņa ir tā, ka nav nekādas vajadzības izvēlēties starp "grāvjiem" - kā katrai precei savs pircējs, tā katrai gaumei atradīsies sava māksla. Visam ir vieta zem saules - gan atzītajiem ģēnijiem, gan neatzītajiem, gan širpotreba štancētējiem, gan augstajai mākslai. Un ģeniālajiem deģenerātiem arī. Jo, kas vienam šķiet deģenerāts, citam ģēnijs, no kuras puses paskatās

[nakata kngs]

Viens darbs  ģeniāls un pārējo atražo?! Tas  jau nav pat stereotips. Tas ir absurds

es atvainojos par neprecīzi pateikto viedokli, jo manis teiktais nav saprasts..
Tàtad mēģinàšu vēlreiz...mūzikas specs nešaubīgi pateiks - tā, lūk, ir Mocarta mūzika , bet tas ir Bethovens vai Vasks utt...katram ģēnijam ir savs rokraksts, savs stils...tāpēc es saku, ka viens pirmais darbs, kur viņš atradis šo savu rokrakstu ir tas ģeniālais un pēc tam jau štancē..
...tāpat gleznotāji Purvītis vai van Gogs...
Nezinu vai sapratāt, bet bija domāts kaut kā tā...

[tuk]

... bet tajā pat laikā, ja parāk nododas meklējumiem,
tad autors tiek vainots - nav sava rokraksta, vēl sevis meklējumos, nav atpazīstams...
Sarežģīti un trausla tā robeža starp atražošanu un virzību, attīstību.

Par pieminēto Purvīti. Nav tik vienkārši. Purvitis ir ļoti dažādus stilus izmēģinājis
un bijis ļoti radošos meklējumos esošs mākslinieks. Ne viss tika atrādīts publikai, bija darbi pat kubisma manierē.
Par publiku. Tā Purvītim tieši  p i e p r a s ī j a  darbus tajā mums vairumam tik zināmajā glezniecības manierē. Purvītis par to bija sarūgtināts, bet padevās sabiedrības spiedienam  un
izstādīja publikai vēlamo, ne savus jaunatradumus glezniecībā, bet meklējumus turpināja.

Sabiedrība bieži ir daudz konservātīvāka par autoriem, jebkas inovatīvs burtiski jāizcīna.
Arī šodien

[Mao]

Baigi interesanti sagadījās - pārbraucot pa nakti tālāku gabalu skatījos Kremliski noskaņotu video, kur uz beigām tika uzdots jautājums par sapuvušo Rietumu elkiem - cik ģeniālam ir jābūt, lai drīkstētu gulēt ar bērnu? Un kā piemēri pieminēti Čaplins un Preslijs...

[reno]

es atvainojos par neprecīzi pateikto viedokli, jo manis teiktais nav saprasts..
Tàtad mēģinàšu vēlreiz...mūzikas specs nešaubīgi pateiks - tā, lūk, ir Mocarta mūzika , bet tas ir Bethovens vai Vasks utt...katram ģēnijam ir savs rokraksts, savs stils...tāpēc es saku, ka viens pirmais darbs, kur viņš atradis šo savu rokrakstu ir tas ģeniālais un pēc tam jau štancē..
...tāpat gleznotāji Purvītis vai van Gogs...
Nezinu vai sapratāt, bet bija domāts kaut kā tā...

Tā jau nu nav gan. Rokraksts parasti rodas un attīstās pēc meklējumiem -ilgiem vai neilgiem -kā kuram paveicas. Gan jau ka ir gan agrīnais Mocarts, ko var sajaukt ar Haidnu, gan Vasks, ko nekādi neatpazīsi. Vienkārši publikai tie meklējumi parasti netiek atrādīti

[nakata kngs]

Cik laika ir jāpaiet, lai alkānu, žūpu, pēdējo plenci, kas ir darbojies literārās (davienalga kādas) mākslas jomā sāktu pielūgt sabiedrība? Tikko redzēju sižetu, ka no Aivara Neiberta dzejoļa tapinās kaut kādu zīmētās kustību mākslas performanci. Bāc, tak dzīvam esot viņu neviens par pilnu neņēma, ir īpaši tie, kas bija viņu redzējuši. Bomzis trīcošām rokām, kas kaut ko vārsmoja, cerībā izdīkt kādu rubli no rakstnieku savienības, lai nopirktu dzīves laimi šķidrā veidā. Nu, izrādās - dzejas dižgars.

Bob(i), Dievs ir !
JRT "Dieviņš pillā" !

[reno]

Bobim jāiet uz teātri

[reno]

https://klasika.lsm.lv/lv/lr/arhivs/?channel=3&y=2018&m=3&d=14

Radioklasikā saruna ar Gunu Zariņu