Deģenerātu pielūgšana

[Spārka]

Te par izrādi un Neibartu, arī intervija ar Zariņu:
https://www.diena.lv/raksts/kd/intervijas/intervija-ar-aktrisi-gunu-zarinu.-mes-negrustamies-14192954

[Bobs]

nav tālu tas brīdis, kad pasludinās par ģēniju...


citēju: Tas bija laiks, kad "trimpelēšana" bija ne nu gluži kontrkultūra, bet kaut kāda atteikšanās rēķināties ar pasaules kārtību, kādu piedāvāja padomju realitāte. No malas var šķist, ka tā robeža, kas šķir trimpelētājus no vienkārši pļēguriem, ir ļoti trausla. Es domāju, ka tā ir atteikšanās būt kārtīgam pilsonim. Protams, līdz kuram brīdim tas ir kontrolējami utt., bet tā ir norobežošanās no realitātes, kas, visticamāk, bija diezgan nepanesama tādam labā nozīmē ķēmam.


 

[reno]

Zini, man arī bija tāda kā nievīga attieksme, jo dzejoļus lasījusi nebiju un tik vien tā žūpas reputācija.
Sainteriģēta paņēmu vienu dzejoļu krājumu, ar diezgan plašu ievadu -2004.gadā Amanda Aizpuriete sarunājas ar Ievu Akurāteri un Ilzi Grunti par nesen mirušo ""Ņurbulīti". Tās atmiņas ir tik humora pilnas un mīļas -nekas no tāda . "atkal tas plencis atvilkās"
Pat visus trakos gājienus -izdzertās franču smaržas atminas ar smiekliem.
Es gan nezinu, vai spētu būt tik iecietīga

ilūziju būcenī
tagadējā
saplīst
bērnības krūzīte mana kā
asara varavīkšņaina

tas uz laimi
pauž
liktens mans līksmi un
sagāž
ilūziju būceni manu
tagadējo kā
kāršu namiņu pliku

[Bobs]

dzērāji jau nav slikti cilvēki, nepārproti

[Spārka]

dzērāji jau nav slikti cilvēki, nepārproti

Tikai deģenerāti 

[Haıde]

Nu bet kaa tad Dzeks Londons, kursh bıja totaals dzeeraajs un ko ar Stııvenu Kıngu, kursh atmeta narkotikas tikaı peec tam, kad sieva pazınjoja, ka aıziet?...
No otras puses - naak praataa latvıeshu popdzıesmu vaardı, pıemeeram,
- ar tevı kopaa un ljotı vıen....-
Ko gan tas varetu nozıımeet?..

[kvadra]

Dzeršana degradē. Visus. Ja kāds dzērājs kaut ko paliekošu ir radījis, tad viņš to paguvis, pirms galīgi nodzēries.
Man bija tā iespēja noskatīties, kā, par spīti tuvinieku pūlēm, no kalniņa lejā ripoja Māris Melgalvs... "Pie baltas lapas apsēžos..."  Kad pie pudeles tikai sēdās un gūlās, pie lapas vairs ne.

Es saprotu tā, ka, ja Dievs kādam ko vairāk devis - talantu - tad no tā arī vairāk tiek prasīts. Nesīsi, nepanesīsi? Vai saļimsi, t.i. - nodzersies? Aiziet talanti. Tie, kuriem šī nasta par smagu bijusi.

[Bobs]

Tēma tendēta drusku citā gaismā.  Kurš tad no māksliniekiem nedzer.. Liela daļa. Bet daļa caur to spēj radīt ko vērtīgu (Kulakovs, Freimanis, Pauls...) un viņu mākslu saprot un atzīst uzreiz. Te ir runa par to, ka cilvēks dzīves laikā bija degradējies pilnīgi lupatās, radīja ko līdzīgu delīrija murgiem, tā arī palika stipri nesaprasts, vai tikai līdzīgo saprasts. Bet paejot zināmam laikam pēc radītāja nāves, atrodas aktīvisti, kas uzsāk mērķtiecīgu darbību, lai šiem murgiem piešķirtu ģenialitātes statusu, autoru nodēvējot par bezmaz par svēto mocekli. Pieteikumi ir tik skaļi, ka reti kurš uzdrošinās tos apšaubīt (izņemot mani šajā gadījumā).
Kāpēc visas šīs performances? Naudas pelnīšana pa lielam. Tēma, ko izmantot, lai nodarbinātu kādas radošās darbības popularizēšanas vietnes (teātrus, izstāžu zāles, izdevniecības, ierakstu studijas utt.).

[Spārka]

Bob(i), atvaino, protams.
Joprojām izklausās "ņe čital, no mņeņije imeju".

[Bobs]

Bob(i), atvaino, protams.
Joprojām izklausās "ņe čital, no mņeņije imeju".

Atvaino pati. Čital un mņeņije imeju.


un vēl - kamēr dusma nav pārgājusi.. - kaut kad vismaz kāda daļa cilvēku (es ticu) beigs uzskatīt par mākslu pilnīgi visu, ko viņiem pasniedz no smalkām izstāžu zālēm, no glīti iesietām grāmatām vai labu aktieru sniegumā...

[Spārka]

kaut kad vismaz kāda daļa cilvēku (es ticu) beigs uzskatīt par mākslu pilnīgi visu, ko viņiem pasniedz no smalkām izstāžu zālēm, no glīti iesietām grāmatām vai labu aktieru sniegumā...

Ciktāl par Neibartu, es no šī "jaunā viļņa" neko neesmu baudījusi. Bet sendienās man patika viņa spēles ar valodu un vārdiem.

[Bobs]

Mans latviešu valodas skolotājs (visu cieņu viņam, īsts un varens Latvietis) bija Neibarta kursabiedrs. Viņš gan neaizrāvās ar kritiku, bet jau tolaik mācīja saprast, kas ir kas un kā māksla nereti tiek radīta. Arī manu psihi deformēja, bet lai nu būtu.. man tikpat utilitāra domāšana un es nemaz par to nekaunos..

[kvadra]

... kaut kad vismaz kāda daļa cilvēku (es ticu) beigs uzskatīt par mākslu pilnīgi visu, ko viņiem pasniedz no smalkām izstāžu zālēm, no glīti iesietām grāmatām vai labu aktieru sniegumā...

Kurš pateiks, ka karalis ir pliks 

[nakata kngs]

Dzeršana degradē. Visus. Ja kāds dzērājs kaut ko paliekošu ir radījis, tad viņš to paguvis, pirms galīgi nodzēries.
Man bija tā iespēja noskatīties, kā, par spīti tuvinieku pūlēm, no kalniņa lejā ripoja Māris Melgalvs... "Pie baltas lapas apsēžos..."  Kad pie pudeles tikai sēdās un gūlās, pie lapas vairs ne.

Es saprotu tā, ka, ja Dievs kādam ko vairāk devis - talantu - tad no tā arī vairāk tiek prasīts. Nesīsi, nepanesīsi? Vai saļimsi, t.i. - nodzersies? Aiziet talanti. Tie, kuriem šī nasta par smagu bijusi.

dzejnieki ir ideālisti, jaunībā dzīvo ar rozā brillēm...neizprot to, cik dziļi cilvēce ir egoistiska, alkatīga utt...un tad, kad krīt šīs brilles, kad atveras acis uz patieso ainu, kad redz, ka neko mainīt ar savu dzeju nevar, tad tie, kuri ir īstie ideālisti, sāk dzert...lai varētu deģenerēties līdz cilvēces vidējam līmenim...lai būtu kà šie pareizi ģeneràtie...
Kad es piedzeros, tad man Kvadra tīri labi patīk!

[nakata kngs]

..un vēl par deģenerātiem un pareizi ģeneràtiem...no dzīves skatīts..
Lielas, bagātas kompānijas korporatīvs pasākums 90.gadu vidū Vecrīgā, Mazajā ģildē...fvzin, kādas sociālisma domāšanas paliekas vai arodbiedrības prasībass, bet uz glauno pasàkumu ielūgta arī prastā tauta - celtnieki, dokeri, šoferi utt...pa taisno no darba...šie džinsās, darba kreklos, bet firmas zieds uzvalkos, pat smokingos un dāmas vakarkleitās...tauta daudz laika netērē un pēc darba nolemj kārtīgi pieēsties...
Viens tāds darba cilvēks, nedzērājs, paņēmies sev vienam lielo rosola bļodu un iekārtojies pie klavierēm...sēž uz pianista beņķa, bļoda uz aizvērtiem klavieru taustiņiem un ar lielo karoti no lielās rosola bļodas liek iekšà...
Atnāk Uldis Stabulnieks...piedodiet, atvainojiet, bet man šovakar te jàspēlē!
Dokeris - ok, es saprotu!..un ar visu rosola bļodu pārvietojas uz klavieres vāka, bet turpat blakus mūziķim...Uldis spēlē klavieres, bet puisis pusmetra attàlumā no viņa, uz klavierēm turpina pieveikt to bļodu!...bļoda liela, kàrtīga rosola bļoda...bet Uldis spēlē klavieres
kamēr skaidrā, man par to kauns...bet ir normāli ģenerātie, kuri nerdz šīs šausmas...ok, kad piedzeras, tad tas viss ir jautri! ...skat, skat - Uldis plinkšķina par apgleznoto Latviju, bet tas tur rij rosolu! Reàli smieklīgi! Ha, ha , hàà....
...un tad brīnāmies, ka ideālisti nodzeras...pat negribas domāt, ko toreiz juta Uldis un vai viņam pēc šī naudas pelnīšanas pasākuma bija vēlme piedzerties...