No ZZK, 6 ātrumi, sieviešu. Nav no ārprātā dārgā gala, kaut kas pa vidu. Neko precīzāk pateikt nevaru, jo ar visu apkopi ņemas vīrietis.
Riepām normāli protektori, arī pa jūras krastu un mežu iet normāli. Ātrumu pārslēgšana ļoti svarīga, braucot pret kalnu.
Ai, pie tā šaurā sēdekļa pierod, nav tik traki.
Tikpat svarīgi, kā normāls ritenis, ir arī kompanjons, ar kuru brauksi. Nopietni.
Man jau sen būtu piegriezies braukalēt tikai pa ielām vai veloceliņu.
Vienai braukt pa visādiem šaubīgiem mežu nostūriem ar nebūtu jauki.
Ja ar riteni kas atgadās, arī papildu bonuss, ja brauc ar kādu, kurš par to parūpēsies.
Bet tā - divatā - kas gan var būt jaukāks? It īpaši tagad, kad vasara tik jauka, viss zied un plaukst, putni dzied...
Brīvdienu rītos uzkāpjam uz riteņa un aidā! Sestdien, lai bijām ceļā 7 stundas. Gandrīz normāla darba diena.
Vēl viens aspekts - cerēt, ka tas aizstās vingrošanu, kas tomēr ir vispusīga fiziska slodze - tā nebūs.
Cerēt, ka no riteņbraukšanas svars ies uz leju - tā nebūs. Tā ir aerobā slodze, trenē sirdi, izturību, arī bauda no svaiga gaisa, izkustēšanās, bet ar to nenodzenas svars kā ar skriešanu, piemēram.
Bet - jebkurā gadījumā regulāra riteņbraukšana - tas ir kaifīgi! Tik daudz interesanta!
