Pieaugušo bērnu nauda

[Nāra]

Negribu vispārināt, protams, jo gan jau ir arī izņēmumi, bet man liekas, ka mūsdienās lielākajai daļai pieaugušie bērni pelna daudz vairāk kā viņu vecāki. Tad nu, paskatoties apkārt, reizēm rodas pārdomas. Ir dažādi modeļi. Zinu ģimeni, kurai bērns katru mēnesi pārskaita noteiktu summu. Zinu arī tādus, kam bērni nekurnot iedod naudu, bet tikai tad, ja viņi paprasa(piemēram, remontam, veselībai utml). Ir vecāki, kas neprasa neko, bet klusībā kurn, ka bērni naudu ar vieglu roku tērē viņuprāt bezjēdzīgi, bet pat neiedomājas iedot kaut ko vecākiem. Droši vien citādi ir, ja vecāki ir ļoti trūcīgi, bet te es domāju tādas vidusmēra LV ģimenes, kas dzīvo it kā normāli, bet tomēr sliktāk nekā pašu bērni.
Piebildīšu, ka tēma nav par to, vai mēs dodam saviem vecākiem, bet vai mūsu bērniem ir kaut kas jādod mums un  kādas ir jūsu sajūtas un domas par to?

[Mao]

Neesmu tos vecumus sasniedzis, bet manuprāt vajadzētu tā - atstāj bērniem pa rebei, bet nelec par 100% ārā no akcionāriem un viss pats par sevi godīgi saliekas. Nu piemēram - es atstāju bērnam dzīvokli. Bet tas šim pa lielu/pa dārgu uzturēšanā, un naudu ar vajag. Nu ko - izīrējam un kaut kā sadalām, kurš slimāks tam vairāk, par piemēru.

[Broņa]

Ja sākumā vēl lasīju un piekritu, tad pēdējais teikums vienkārši iespārdīja. Nē, tādai kā tev noteikti nekas nav jādod. Vismaz pagaidām.. Kas zina, kā būs vēlāk.
Es saviem vecākiem pārskaitīju naudu uz kontu. Bet, kā izrādās, neko nav ne ņēmuši, ne tērējuši. Visu atdeva man atpakaļ.

[Mao]

Nu ko - noformulēšu precīzāk. Ko sēsi, to pļausi. Neesi neko bērniem tveramu atstājis, neko negaidi. Tev pat sovjeti varbūt nemaz dzīvokli nebūtu iedalījuši, ja nebūtu bērnu... . Pag, ķīselis kaut kāds sanāca, jāpaburas vēl.

[Broņa]

Jāsāk ar to, ko pats saviem vecākiem dod.

[tuk]

Nu, ne jau par to tveramo runa, drīzāk par netveramo...
Es vecākiem dodu, bet tas jādara ļoooti delikāti, lai neaizvainotu un
neapšaubītu viņu kā pieaugušu, dzīvesgudru cilvēku spēju patstāvīgi eksistēt.
Ko prasījuši nekad neko nav, bet lieka nauda rada drošību un cilvēks jūtas labi.
Man tas ir svarīgi. Ja maniem mīļajiem labi, tad man arī miers.

[Mao]

Pag, šoreiz runa kā reiz ir par tveramo.

[Broņa]

Un runa par to, vai Tuk lielie bērni viņai peso dod vai nē. Un vai Tuk to gaida.

[tuk]

Nē, tuk bērni vēl nedod , jo vēl daļēji uzturami
Par gaidīšanu? nemāku teikt, bet mani vecāki arī neko negaida un neprasa.
Man vienkārši šķiet, ka bērns izaugot no ņēmēja kļūst par devēju. Tas arī viss.

p.s. Tas ir mans variants, jo laimējies augt labā mīlošā, atbalstošā ģimenē.
        Bet ģimenes un savstarpējās attiecības mēdz būt dažādas, pat ļoti dažādas...

[reno]

Manējiem zināma naudas summa ir piešķirta kā aizdevums. Tādēļ cerība pastāv


Bet vispār -ja dos, ar pateicību un prieku pieņemšu, jo tas nozīmēs, ka viņiem viss labi

[dip]

Domāju, domāju un nevaru izdomāt. Palīdz tam, kuram vajag. Ja vecāki dzīvo normāli, bet bērni labāk - tas taču ir labāk, nekā būtu otrādi. Vai arī es kļūdos? Nē, es nevaru atbildēt uz šo jautājumu.

Ā, jautajums bija - vai bērniem ir jādod kaut kas saviem vecākiem. Nu laikam jācenšas turēt roku uz pulsa:)

[tuk]

Pag, šoreiz runa kā reiz ir par tveramo.

Vai kādos likumu regulejumos nebija par pieaugušo bērnu atbildību par vecākiem?
Arī materiālo?, to tveramo?

[Mao]

Bija.

[tuk]

Un runa par to, vai Tuk lielie bērni viņai peso dod vai nē. Un vai Tuk to gaida.

Aizdomājos par Tavu repliku
Jā, laikam gribētu gan, ka pārtikuši  bērni pamanītu, ka man būtu vēlami peso...
Un ja būtu akūta vajadzība, pirmkārt, runātu ar bērniem.

[Nāra]

Laikam šeit vel maz tādu bērnu vecāku, ja nav viedokļu no pieredzes. Nu bet vismaz teorētiski? Ne jau likumiski, bet kā notiek dzīvē. Vai kā liekas, kā butu jābūt?