Par dīvainiem un dažādiem modeļiem varu pilnīgi piekrist.
un par to, ka jo tālāk no Rīgas, jo dīvaināki un par tumsonības apmēriem vietām var tikai pabrīnīties.
Un kas patiesībā no tiem bērniem ir vajadzīgs? $, kkā nosponsorēšana vai vnk uzmaība un interese par savu dzīvi un pirmkārt jau emocionālais atbalsts un tad, ja vajadzīgs, arī materiālais? Vai no tām ģimenēm, kas visu novērtē $ izteiksmē?
Neesat ne veci, ne tizli - ceļot varat atļauties, ja vēlaties paši. Tad ko īsti gribi no bērniem?
Bet te tūlīt būtu nākamais ?: vai/cik ļoti esat emocionāli atbalstījuši bērnus, kad viņi auga un arī tagad? Vai tagad reāli zini, ko viņi jūt un domā, vai redzi masku, kas uzlikta, jo tev tā vajag būs vieglāk bla bla? Vai viņiem augot esat devuši pajumti, apģērbu, ēdienu vai to visu plus viņi vnm varējuši nākt ar kādu problēmu, atzīties muļķībā un netikt nolikti utt? Vai no visiem prasījāt un visiem devāt kcik līdzīgi un to ko viņiem vajag?
Un vai gribi redzēt patiesību? Tā varētu arī nesakrist ar to, ko iztēlojies un uzskati par pozitīvu.
