Man to linku never vaļā, bet, cik saprotu, tad jautājumā, kāpēc?, neviens iedziļināties ij netaisās. Vot, kam ir atbilde, kāpēc čīkstēšana ir kļuvusi par kultu? Ja atbilde būtu jādod man, tad nāktos runāt par tādām lietām, par kurām mūsu cilvēku uztverē runā tikai muļķi. Ticiet man, ir gana smagi pēc tam, kad esi aizgājis uz "vissirslikti.lv", noklausījies to, kāds izskaties no malas, un sapratis, ka tiem, malā stāvošajiem un vērojošajiem, daudzkur ir taisnība.
Un vēl. Cik labi, ka viena atmoda jau pavisam nesen ir bijusi ... Šis negatīvisma apkarošanas gājiens man sāk atgādināt notikumus īsi pirms PSRS nosprāgšanas. Tad arī, līdz tam bez sirdsapziņas pārmetumiem sociālisma kolektīvos, bet tikai individuāli pieejamos, labumus (valsts piešķirtu darba auto, dāču, iespēju iepirkties specveikalā) baudījušie nomenklaturščiki beidzot saprata, ka nu tagad kaut KAAAAAAAAAS ir jādara, citādi s*di būs! Jā, tad arī sāka rosīties! Glasnosķ, pererstroika, bla, bla, bla. Visādas filmas nu atļāva uzņemt un demonstrēt "Так жить нельзя", "Sieviete, kura gaida" (?), "Vīrietis, kuru gaida" (?), "Vai viegli būt jaunam?" ... Tāda pēršanās pa katlu, kad ūdens sācis uzsilt... Līdz šim nevienam nekādu izmaiņu nevajadzēja.
Un vēl. Mūsu tautiņa pie visādiem saulvežiem jau ir paspējusi pierast, jo cik gan tādu pēdējo gadu laikā nav bijis!? Zīgerists, Repše, Sudraba, veselas trīs partijas vienā maisiņā - Vienotība, enerģiskais tautsaimnieks Šķēle, veiksmesstāstu autors Dombrovskis, freibergu Vaira ... noteikti kādu aizmirsis esmu.
Ar ko šie saulveži no tiem, lūdzu, atšķiras?
