Labi, ka visas dāmas no pupa atrāvušās
ņirgāšanās nevietā. Tikai tās toč neapprecēsies. Vai max uz īsu brīdi, lai tiktu pie mātes prasītā mazbērna(citādi, ko kaimiņi padomās...). Cik nav tādu, kas visu dzīvi ar mātēm nodzīvo... Tur toč žēlot vajadzētu, nevis ņirgāties.
Bikšainim tomēr lielākas izredzes, ka kāda kaut ar varu, bet noprecēs un no tā pupa atraus, tad par sievieti diez vai kāds šādi cīnīsies. Jo var taču atrast citu bez šādām problēmām. Ir novērots ,ka sieviete ap 60 stiepj/vadā māti ap 90 pa rajonu... visu dzīvi tā arī pie mātes nodzīvojusi, visu dzīvi ģērbusies kā tantiņa un gan jau ka stāstīts kādi visi vīrieši maitas un gaidīts princis batlā zirgā(uzstādītas utopiskas prasības, ko viens reāls clv ne var ne grib izpildīt), kas pēc tāda babuļu pārīša nez kāpēc nav atjājis. Aber mātei ērti. Viņai ir "ģimene"... "palīdzība" utt. Tur tiešām, ja tā māte būtu pirms 30-40 gadiem nomirusi(kaut likvidēt būtu derējis), vrb meitai tomēr būtu bijusi kkāda sava dzīve...
Puslīdz normāla meita aizvāktos. Bet tos eksemplārus tās mātes ir tiktāl sačākarējušas, ka nav jamām nekādas iniciatīvas nekur vākties pat ja pelna gana ok. Nav spējas iebilst māmuķim, kas iedarbinās vainas sajūtu tikko mēģinās atrauties.