Pāķos jau vispār - pat īsti kaimiņam nav jābūt - katru rītu uz darbu braucot paķer skolasbērnus pa ceļam vai ne gluži kaimiņtantai maizi un sviestu vai zāles no Rīgas. Tas no tās sērijas, kad bērni naudu ieskaita, a pēc maizītes vēl jānokļūst. Un kur nu vēl bērnu draugi! Ar tiem arī visādu veidu barters - kam karpeļtalka, kam jāatkrūmo placītis, kam stundiņu sīkos jāpieskata, kamēr paši pie ārsta vai kur citur aizšauj.
A tā 31.decembra nakts bij hohmīga. Kā reiz bija sniegs un labi redzams mells plankums sētmalā. Mājā tikai ārzemnieks, kas ne bū ne bē vietējās mēlēs. Saganījām dienestvečus ar vampīrmucas mašīnu, otrpusis sataisījās iet par tulku un skaidrotāju. Ha ha, vampīrvecis ar ārzemnieku tāāāā laida angliski, nu rittigā Oksfordas inglišā!