Pret progresu!
Nu, kāds slimais ir izdomājis pārdot sagrieztu maizi?
Tā ir jāiepako plastmasas maisiņā, kuru pēc tam var atrast pat uz neapdzīvotas salas un sadalīsies pēc cik tur tūkstoš gadiem? ...pie tam sadalīsies, bet tà būs zemes sadalījusies plastmasa...mēs to neredzam, bet zeme piedrazota...
Lūk, vecā pieredze, kad maizi negrieza un neiepakotu veda uz tādām platām, lēzenām koka kastēm..
70.gadi, man ir viena beibe, abi esam studenti, bet neesam pāris....satiekoties abi laižam pa kreisi!

Bija tāda maiznīca, maizes veikals uz Ļeņina/Brīvības un Miera ielas stūra....draudzene tur piestrādāja par nakts maizes pieņēmēju....maizi cepa naktī un no rīta svaigā bija veikalà...
Tad nu tikàmies šajās nakts stundās uz cukura lielajiem maisiem, jo cukuru sveramo arī veikalā tirgoja...
Viens sex, un tad šofera zvans pie veikala durvīm, kurš atvedis baltmaizes batonus...draudzene uzmet balto veikala halātiņu un skrien pie maizes vārtiem , pa ceļam pogàdàmies, laist iekšā svaigos , karstos vēl klaipus...tiek iestumti daži rati ar cilvēka augumā ar lafetēm baltmaizes, durvis ciet un dodamies atpakaļ uz cukura maisiem! ...o, kāda enerģija rodas no svaigi ceptas maizes smaržas!
Pēc tam ierodas formas rupjmaize, pēc tam saldskàbmaize, klona maize utt....nojūk skaits - cik mašīnu ar maizi, cik reizez uz cukura maisiem...viss gaiss ir maize!
Tuvojas rīts un tad tie kukulīši ir jāizsvaida pa veikala plauktiem, darām to kopā un viss manī/viņà smaržo pēc maizes...ir jau rīts, un tūlīt jau nàks darbā pārdevējas un uz ielas jau pirmie pircēji...
Nost ar sagrieztu maizi plastmasas maisiņos!