Stāsts gandrīz vai smieklīgs, ja nebūtu bēda par zaudētām grāmatām, kas savestas vasaras mājā.
Vasarniece -īrniece nozagusi grāmatas, ne jau ko īpašu, bet saimniecei mīļas -Moniku Zīli, nopietnāko autoru Lata romānus, un ej nu sazini, ko vēl. Pie tam to pamanīja tikai tagad, jo grāmatas savestas no Rīgas, saliktas bēniņos plauktos, vēl glīti sakārtotas pagājušo vasaru, bet īpaša uzmanība nav tikusi pievērsta.
Tagad, kad runājāmies -manai meitai tā kārtošana uznāca, jo likās, ka viss salikts juku jukām. Izrādās, izvilktas visādas sabāztās aizmugurē, lai aizpildītu tukšumus. Tā sapratu, ka grāmatu bijis daudz.
Ir zināmas aizdomas uz vienu zolīdu dāmu, kas īrējusi vairākus gadus pēc kārtas, bet šogad kā ūdenī iekritusi. Latviešu valodas skolotāja, ja kas.