Es likvidēju robus savā latviešu literatūras izpētē....nebiju neko lasījis no Daces Judinas, tad nu pieķēros ...
"Dīvainais Līgo vakars"
Teikšu tā - man ir lielas asociācijas ar Vili Lāci, kaut gan pēdējo reizi šo esmu lasījis pirms 40+ gadiem, es šo romānu varētu nosaukt "Uz CITU jauno krastu"!
Vilim Lācim bija grupa pozitīvo varoņu - jaunieši/komjaunieši, kara veterāni, kolhoznieki, kuri ceļ "jauno" dzīvi ...un ir vecie budži, mežabrāļi, kuri tam visam traucē ...visi labie ir skaisti un pūkaini, bet visi sliktie ir ļauni un nekrietni...nu, īsts Viļa Lāča romāns ir tas dīvainais līgo vakars!
Cik saprotu, tad rakstniece raksta tik pat ātri kā Vilis un šī grāmata ir uzcepta pāris mēnešos, attiecīgi arī ātri lasās ...un literārā vērtība ir mazāka kā Lācim, jo viņš šo stilu sāka pirmais....un Zvejnieka dēlā, Vecā jūrnieka ligzdā ir arī reālisms no zvejnieku dzīves, tā ir būtiska mūsu literatūras sastāvdaļa.
Tas, ka Judina raksta ātri, varbūt nav slikti, bet nepatīk tā paviršība pret tēliem, kas rodas, ja steidzas!
Nu, paņemsim tādu tēlu kā majors Kaķītis! ....epizode, kur viņš kopā ar kinologu un vācu aitu suni Zorro dodas skrējienā pa pēdām...Anna Elizabete redz, ka pēc šī skrējiena majors ir svaigs, pat nesasvīdis, kamēr kinologs ir noskrējies slapjš ....
Nu, ka tas iespējams? Kinologs, kurs regulāri skrien, trenējas ar suni, ir noskrējies slapjš, bet majors, kurš ikdienā neskrien un netrenējas, ir svaigs ka gurķītis?
Neticu!
...un tā daudzas detaļas...kaut kas saspridzināts Latvijā kara darbībā 1942.gadā....kas tas par brīnumu?...kara darbība Latvijas teritorijā beidzās 1941.gada vasarā un atsākās 1944.gadā...utt...utt
"Uz CITU jauno krastu!"