... un vispār, ziniet, drusku tā kā offtopiks panesās, bet nepateikt šoreiz nevarēšu.
Esmu daudzbērnu tēvs LV izpratnē. Drusku reizēm tā kā iešķebina un liekas liekulīgi no ne viena vien līdzcilvēka puses sekojošais. Jā, neesmu nacionālists modernajā latviešu izpratnē par nacionālismu. Un tad satieku vienu tādu īstlatvieti (no vārda "īsts"), kurš sparīgi sit man uz pleca un spiež roku ar vārdiem: "Tu esi malacis! Ja visiem latviešiem būtu tādas kuplas un stipras ģimenes! Man kā cilvēkam, kurš veido un rūpējas par Latvijas valsti un latviskumu, ... imponē, ļoti imponē un vēl vesela tirāde bla, bla, bla."

Kāpēc "bla, bla, bla?" Da tāpēc, ka pats ir vecis, kuram mietu pakaļā var nolauzt, sieva pie sāniem, darbs, auto, dzīvoklis vai māja, - viss ir, bet bērnu - nulle. Es vēlreiz saku, ka man viss tas ļer, ļer, ļer par latviskajām vērtībām ir vairāk vai mazāk vienaldzīgs, bet, nu, cik var viens nenacionālists nacionālistu vietā bērnus audzināt? Un tas nav viens vienīgs tāds gadījums, nedomāju, ka visi tie lādzīgie tautieši ar reprodukcijas iespēju problēmām būtu. Vot, pasakiet, kā to saprast, lūdzu?!