Tas, ka es iesaistos diskusijā un gribētu dzirdēt kaut jelkādu argumentāciju no citādu viedokļu paudējas tagad skaitās agresija? Tad kuram te psihologs ir aktuālāks?
Es kādreiz arī fanoju par motoklubu kultūru un kultu Latvijā. Laiki mainās un ja mēs nemaināmies tiem līdzi, paliekam backsaideros. Latvijā ir desmitiem motoklubu. Un? Man nav pretenziju pret šiem klubiem, bet ne jau katra draugu kopa šuj vestes un izdomā sev nosaukumus. Ja tas ir noteiktas nodarbes grupējuma ietvaros, o.k., bet motocikls kā nodarbe? Lai nu būtu, ja tik tiešām ir tik daudz brīvā laika, ka var katras otrās brīvdienas braukāt apkārt. Bet šī braukāšana ar laiku sevi izsmeļ. Es pazīstu virkni sava vecuma cilvēkus, kas ir aizgājuši no klubiem un virkni, kas pievienojušies klubiem. Pirmie no tiem joprojām brauc ar močiem, jo tā ir sirdslieta (nevis klubs). Otrajiem ir vai nu sākuma eiforija, vai iegūts kāds statuss klubu sistēmā, kas viņus pie tās pietur.
Par dzeršanu un ālēšanos, reno, ir mazliet pārspīlēts, jo ... praktiski jebkādi tusiņi, neatkarīgi no tajos iesaistīto ļaužu grupas, ir asociējami ar dzeršanu un ālēšanos. Piem. korporatīvās ballītes, kur nu vēl "sporta svētki". Motociklisti nav izņēmums, pie kam ne visi dzer un ālējas.
No visa plašā klāsta (ja nodalām CMA, HOG un Goldwing klubus) es (MHO) saredzu jēgu tikai trim klubiem - VBO, lai man viņi piedod, bet viņi visvairāk līdzinās 1% klubam ar savu kluba reālo kontingentu un atsevišķām izpausmēm, FreeHawks - reāls klubs ar reālu bāzi - serviss, motoskola, daļu tirdzniecība, veikals, to es saprotu. Un trešais var būt Hermejs (panīcis jau), bet vismaz kā simbols visiem atpūtas braucējiem, kam patiesībā ar MC klubiem maz līdzības.
Bet, ja Tu, tuk, arī šajā tekstā saskati diskusijas trūkumu vai agresiju, es tālāk neko vairs nerakstīšu, man nevienam nav nekas jāpierāda.