Kāpēc tā saime tā pieradusi. Saprotu, saprotu, ka tā ir vairumā Latvijas ģimenēs. Bet kāpēc?
Tāpēc, ka dara [seko, lai viss ir daudzmaz kārtībā] tas, kuram tas ir būtiski. Lai ir nomaksāti rēķini, lai bērni nestaigā netīri un caurām drēbēm, lai nav jāklausās no skolas, ka "atkal nebija līdzi somas", lai "mamm, es gribu ēst" ir ko nolikt uz galda, lai nav kauns par netīrību mājās, ja kāds ienāk ciemos vai lai pašam nesmērējas drēbes gar taukainu galda malu utt. Tas, kam pofigisma slieksnis ir zemāks, kam ātrāk smeļas mutē neizdarītais, jo neviens cits nedarīs. Un vīrietis tas parasti nav vis. Viņam ir pofig. Tikai nez kāpēc ir tāds izbrīns, ka sieviete ar viņa pofigismu nav mierā un "zāģē" par slaveno neiznesto eglīti.
Ja gribat, lai jūsu sieviete ir un paliek sieviete (nevis nodzīta ķēve un zāģis), tad parūpējieties par savu daļu mājas rūpju. Ja slinkums, tad nebrīnieties, ka sieviete aiziet ciet.
Un, starp citu, tas, par ko vairākums vīriešu sit pie krūrīm "es gan visu daru, tai sievai nekad nav labi" no otras puses izskatās pavisam savādāk. Nu, apmēram tā, ka vīrietis vienreiz nomazgā pannu un lepns kā gailis kladzina, ka Viņš Vienmēr Visu!, bet tas, ka sievai jāmazgā visi trauki katru dienu, tas, protams, sīkums, kas nav ievērības vērts.
