Vācijā 24.septembrī ir gaidāmas nacionālas parlamenta - "Bundestaga" vēlēšanas, kas lems, kas pārvaldīs Vācijas Federatīvo republiku. Arī Vācijā, tāpat kā Latvijā nebūs uzvarētajas partijas, bet būs jāveido koalīcija, kā jau tas notika pat Lielbritānijā.
Bundestāgs (vācu: Deutscher Bundestag) ir Vācijas likumdevējs. Vācijā ir divpalātu parlaments, kur Bundestāgs ir apakšpalāta un Bundesrāts — augšpalāta. Bundestāgs tika izveidots ar 1949. gada Pamatlikumu, nomainot Reihstāgu. Pašreizējais Bundestāga prezidents ir Norberts Lamerts no Vācijas Kristīgo demokrātu apvienības. Bet Vācijas federalā kanclere ir Angela Merkela. Kopā apakšpalātā ir 631 loceklis. Vēlēšanas notiek ik pēc četriem gadiem, pēdējās vēlēšanas notika 2013. gada 22. septembrī. Nākamas vēlēšanas notiks 2017.gada 24.septembrī.
Federālās likumdošanas vara ir piešķirta Vācijas parlamentam, kas sastāv no Bundestāga (Federālā parlamenta) un Bundesrāta (Federālās padomes), kas kopīgi veido unikālu likumdošanas struktūras veidu. Bundestāgs tiek ievēlēts tiešās vēlēšanās, ievērojot mažoritāro principu. Bundesrāta dalībnieki pārstāv sešpadsmit federālo zemju valdības un ir federālo zemju kabinetu locekļi. Attiecīgo zemju valdības ir tiesīgas nozīmēt un atsaukt savus sūtņus jebkurā laikā.
Kas Vācijas Federatīvajā Republikas parlamenta vēlēšanās ir galvenie spēlētāji? Vācijas pamata partijas ir Kristīgie demokrāti un Sociāldemokrāti, bet nereti viņu likteni nosaka mazās partijas. Un kā jau katrā civilizētā valstī, politiskās izredzes nosaka pēc socioloģiskām aptaujām. Un Vācijas liktenim veltīta poliskā aptauja uz 24 augustu, rādīja sekojošu rezultātu:
CDU/CSU (39%) - Kristīgie demokrāti,
SPD (23.7%) - Sociāldemokrāti,
Green (7.7%) - Zaļie (vides draugi),
Die Linke (8.6%) - Radikālo kreiso partija,
FDP (8.6%) - Brīvie demokrāti (uzņēmēju, biznesmeņu partija),
AfD (8%) - Eiroskeptiķi: Alternative für Deutschland (AfD), Pārējie (4.4%)
Un ātrumā ir jādomā par koalīcijas variantiem. Teorētiski, pastāv arī variants ar mazākuma valdību, bez Kristīgiem demokrātiem: SPD+Die linke+GREEN, bet līdz stabilam vairākumam viņam ir par maz, pagaidām. Diemžēl, visi pārējie varianti ir ar Kristīgiem demokrātiem. Protams, ir "lielā koalīcija" CPU+SPD, bet ir arī iespējama "Jamaika" CPU+GREEN+FDP. Kas praktiski nozīmē, ka Vācijas politika pa lielam nemainīsies. Bet sagaidīsim vēlēšanas, jo pēdējā laika vēlēšanas sāk pārsteigt.