Vēlēšanas Vacijā 2017

[tas_pats_lv]

Vācijā 24.septembrī ir gaidāmas nacionālas parlamenta - "Bundestaga" vēlēšanas, kas lems, kas pārvaldīs Vācijas Federatīvo republiku. Arī Vācijā, tāpat kā Latvijā nebūs uzvarētajas partijas, bet būs jāveido koalīcija, kā jau tas notika pat Lielbritānijā.

Bundestāgs (vācu: Deutscher Bundestag) ir Vācijas likumdevējs. Vācijā ir divpalātu parlaments, kur Bundestāgs ir apakšpalāta un Bundesrāts — augšpalāta. Bundestāgs tika izveidots ar 1949. gada Pamatlikumu, nomainot Reihstāgu. Pašreizējais Bundestāga prezidents ir Norberts Lamerts no Vācijas Kristīgo demokrātu apvienības. Bet Vācijas federalā kanclere ir Angela Merkela. Kopā apakšpalātā ir 631 loceklis. Vēlēšanas notiek ik pēc četriem gadiem, pēdējās vēlēšanas notika 2013. gada 22. septembrī. Nākamas vēlēšanas notiks 2017.gada 24.septembrī.

Federālās likumdošanas vara ir piešķirta Vācijas parlamentam, kas sastāv no Bundestāga (Federālā parlamenta) un Bundesrāta (Federālās padomes), kas kopīgi veido unikālu likumdošanas struktūras veidu. Bundestāgs tiek ievēlēts tiešās vēlēšanās, ievērojot mažoritāro principu. Bundesrāta dalībnieki pārstāv sešpadsmit federālo zemju valdības un ir federālo zemju kabinetu locekļi. Attiecīgo zemju valdības ir tiesīgas nozīmēt un atsaukt savus sūtņus jebkurā laikā.

Kas Vācijas Federatīvajā Republikas parlamenta vēlēšanās ir galvenie spēlētāji? Vācijas pamata partijas ir Kristīgie demokrāti un Sociāldemokrāti, bet nereti viņu likteni nosaka mazās partijas. Un kā jau katrā civilizētā valstī, politiskās izredzes nosaka pēc socioloģiskām aptaujām. Un Vācijas liktenim veltīta poliskā aptauja uz 24 augustu, rādīja sekojošu rezultātu:
  CDU/CSU (39%) - Kristīgie demokrāti,
  SPD (23.7%) - Sociāldemokrāti,
  Green (7.7%) - Zaļie (vides draugi),
  Die Linke (8.6%) - Radikālo kreiso partija,
  FDP (8.6%) - Brīvie demokrāti (uzņēmēju, biznesmeņu partija),
  AfD (8%) - Eiroskeptiķi: Alternative für Deutschland (AfD), Pārējie (4.4%)
Un ātrumā ir jādomā par koalīcijas variantiem. Teorētiski, pastāv arī variants ar mazākuma valdību, bez Kristīgiem demokrātiem: SPD+Die linke+GREEN, bet līdz stabilam vairākumam viņam ir par maz, pagaidām. Diemžēl, visi pārējie varianti ir ar Kristīgiem demokrātiem. Protams, ir "lielā koalīcija" CPU+SPD, bet ir arī iespējama "Jamaika" CPU+GREEN+FDP. Kas praktiski nozīmē, ka Vācijas politika pa lielam nemainīsies. Bet sagaidīsim vēlēšanas, jo pēdējā laika vēlēšanas sāk pārsteigt.

[tas_pats_lv]

Vispār jau sociālās aptauju par balsošanu Federālajās parlamenta vēlēšanās var redzēt arī šeit: https://pollytix.de/wahltrend/

Datum:  29.08.2017
Anz. Umfragen: 14
Befragte (mind.):  23664

CDU/CSU - 38%
SPD - 23.6%
Linke - 9.1%
Grüne - 7.2%
FDP - 8.6%
AfD - 9%
Piraten - -     
Sonstige - 4.5%   

[Bobs]

Un kad Čīlē būs vēlēšanas?

[tas_pats_lv]

Vēlēšanas Vācijā ir ar lielāku iespaidu uz latvieša dzīvi nekā vēlēšanas Latvijā Šīs vēlēšanas Vācija mēdz dēvēt par Eiropas likteņa vēlēšanām

[Bobs]

Vēlēšanas Vācijā ir ar lielāku iespaidu uz latvieša dzīvi nekā vēlēšanas Latvijā Šīs vēlēšanas Vācija mēdz dēvēt par Eiropas likteņa vēlēšanām

Gadījos es Vācijā tikko, pie katra staba politiķa ģīmis. Viens man tīri labi iepatikās

[tas_pats_lv]

Jā, martā SPD vienu brīdi bija pietuvojušies CDU pat ļoti, bet nu jau gana klasiski turas krietni zemāk Katrā gadījumā lielais pāris vēljoprojām ir lielais pāris.

[nakata kngs]

Es, par vāciešiem domàjot, joprojām esmu "labvēlīgās" (džonatans litels) un tas, ko citēja Zigfrīds no A.Hermaņa nesenajà tēmā, iespaidots par vācu "pārcilvēku" - visu jautājumus pārcilvēks atrisinās - vienalga, vai tā žīdu šaušana vai bēgļu glàbšana...
Tātad cik sapràtīgo % bija ādija laikos? ...tāds pat % merkelei?

[Minne]

Gadījos es Vācijā tikko, pie katra staba politiķa ģīmis. Viens man tīri labi iepatikās

Frau M.? 

[tas_pats_lv]

Frau Merklel (38.2%) und her Martin Shulcz (24.1%)

[tas_pats_lv]

Iepriekš Merkele izteicās, ka Krimas pievienošana Krievijai ir līdzīga ar Vācijas apvienošanos.
 «Ja es, piemēram, dzirdu, ka vajag atzīt Krievijas veiktās Krimas aneksijas leģitimitāti, tad tas būtu tas pats, ja pret bijušo Austrumvāciju būtu bijusi attieksme «Vācija sadalīta, tur neko mainīt nevar»,» teica Merkele, uzstājoties priekšvēlēšanu kampaņas laikā parlamentā.
 Savukārt Vācijas Brīvo demokrātu partijas līderis Kristians Lindners atzīmēja, ka pret Krimu jāizturas kā pret «ilglaicīgu perspektīvu». Viņš aicināja Eiropu mīkstināt sankcijas pret Krieviju un panākt progresu citās attiecību jomās.

Frau Merkele izmanto Trumpja taktiku pirms vēlēšanām sola draudzīgas attiecības ar Krieviju (Rībentrops-Molotovs?) Vai Vācijas vēlētāji uz tā uzķersies, jo Krievijas ārlietu resors pūš fanfaras (tāpat kā pirms Trumpja ievēlēšanas!).

[tas_pats_lv]

  LETA/DPA 2017. trešdiena 13. septembris 12:56

Atbalsts Vācijas kancleres Angelas Merkeles konservatīvajiem (CDU/CSU) sarucis līdz zemākajai atzīmei pēdējo četru mēnešu laikā, liecina trešdien publiskotie sabiedriskās domas aptaujas rezultāti. Tiesa gan, 63 gadus vecajai politiķei joprojām ir vislabākās izredzes uzvarēt 24.septembra Bundestāga vēlēšanās.
  Atbalsts CDU/CSU sarucis par vienu procentpunktu līdz 37% līmenim, konstatēts pētījumu centra «Forsa» iknedēļas aptaujā, kur arī norādīts, ka ceturtā daļa vēlētāju savu izvēli joprojām nav izdarījusi.
CDU/CSU atrodas pārliecinošā vadībā pār tuvākajiem konkurentiem sociāldemokrātiem (SPD), kurus nemainīgi atbalstīt gatavi 23%.
Par radikāļu partiju «Kreisie» gatavi balsot 10%, labējo pretimigrācijas partiju «Alternatīva Vācijai» - 9%, bet «zaļajiem» un brīvajiem demokrātiem (FDP) - 8% vēlētāju.
48% aptaujāto vēlas, lai kanclera amatā arī turpmāk atrastos Merkele, bet 22% valdības vadītāja postenī vēlas redzēt SPD līderi Martinu Šulcu.

[tas_pats_lv]

Pēc visu balsu saskaitīšanas Merkeles vadītie kristīgie demokrāti (CDU) un viņu Bavārijas meitaspartija - Kristīgi sociālā savienība (CSU) - ieguvuši 33% balsu, bet sociāldemokrāti (SPD) - 20,5%.
AfD tikmēr svētdien notikušajās vēlēšanās saņēmusi 12,6% balsu un pirmo reizi iekļūs Bundestāgā.
Bundestāgā atgriezīsies Brīvo demokrātu partija (FDP), kas saņēmusi 10,75% balsu. Tikmēr kreiso ekstrēmistu partiju «Die Linke» («Kreisie») atbalstījuši 9,2% vēlētāju, bet «zaļos» - 8,9% balsstiesīgo vāciešu.
Sociāldemokrāti, kas ir tradicionālie CDU/CSU sāncenši, bet pašreizējie koalīcijas partneri, jau paziņojuši, ka tagad pāries opozīcijā.
Ja SPD nemainīs savas domas, tas nozīmēs, ka Merkelei, kurai CDU/CSU uzvara nodrošinājusi ceturto pilnvaru termiņu valdības vadītāja krēslā, būs tikai viena izvēle jaunās valdības veidošanā - sadarbība ar FDP un «zaļajiem» jeb tā dēvētā Jamaikas koalīcija.

CDU/CSU - 33%
SPD - 20,5%
AfD - 12,6%
FDP - 10,75%
Linke - 9,2%
Grüne - 8.9%

Komentētāji viennozīmīgi, ka būs smagas koalīcijas sarunas, līderi CDU/CSU gan paziņojusi, ka bez viņiem Vācijā nebūs valdības

[tas_pats_lv]

Merkel, 63, is trying to forge an unlikely alliance of her conservatives, the pro-business Free Democrats (FDP) and the ecologist Greens - a combination untested at national level - to allow her to govern for a fourth term as chancellor.

Proti, CDU/CSU mēģina izveidot valdību ar FDP un zaļajiem.

[tas_pats_lv]

Proti, CDU/CSU mēģina izveidot valdību ar FDP un zaļajiem.

Diemžēl Merkelei nekas neiznāca, jo CDU/CSU, FDP un Zaļie nespēja vienoties imigrācijas politiku.

Nu tad CDU/CSU griezās pie Vācijas socialdemokrātiem, ar aicinājumu uz 'lielo koalīciju", bet arī tur saņēma noradījumu.

SPD valde atkārtotu lēmumu par atteikšanos iesaistīties Merkeles vadītā koalīcijā pieņēmusi pēc tam, kad svētdienas vakarā izgāzās koalīcijas sarunas starp viņas vadītajiem kristīgajiem demokrātiem (CDU), to Bavārijas meitaspartiju (CSU), liberālo Brīvo demokrātu partiju (FDP) un «zaļajiem».  SPD līderis Martins Šulcs par aiziešanu opozīcijā paziņoja jau tūlīt pēc 24.septembrī notikušajām Bundestāga vēlēšanām, kurās sociāldemokrāti cieta smagāko sakāvi kopš 1949.gada.
 Arī pirmdien Šulcs preses konferencē paziņoja, ka partija no šī lēmuma neatkāpsies.

Nu tas sociāldemokrātu viedoklis, ir kā jāatkārto vēlēšanas. Nu tagad vēlēšanu atkārtošanai tik jāpiekrīt CDU/CSU.

   

[tas_pats_lv]

Koalīcijas sarunu izgāšanos uzskata par Merkeles personisko neveiksmi.

Arī laikraksta «Die Welt» veiktā aptauja liecina, ka 61,4% vāciešu koalīcijas sarunu izgāšanos uzskata vienlaikus par Merkeles karjeras galu, un tikai 31,5% aptaujāto ir pretējās domās.