Sen te nav nekas ierakstīts...
Tad nu vēl viens stāsts no personīgās pieredzes, kas dod vielu pārdomām...80.gadu vidū situ kanti vienai ļoti efektīgai brunetei -krievietei, kurai vīrs strādāja čekā par operatīvo darbinieku...nu, kur man galva bija, kad ļāvos tādam adrenalīnam un riskam?...nu, parasti, kad iepazīsties ar sievieti, viņas jau nekad nesaka, ka mans vīrs ir čekists...tas atklājas vēlāk, kad jau attiecības ir uzņēmušas apgriezienus!

...un uzlikt ragus čekistam - tas tik ir adrenalīns!...bet šī nav nerātnību tēma!
Stāsts sekojošs - beibe neatnāk uz randiņu....kad vēlāk satieku, tad izrādās, ka viņai bija jāsaņem austriešu ražojuma ziemas zābaki no Maskava-Rīga vilciena pavadoņa ( bija tāds nelegālais serviss padomju gados - iemaksā pavadonim 5 rbļ. un iedod paku, ko atdot saņēmējam otrā galapunktā)...pavadonis ar visiem zābakiem pazudis!!!...nu, un uz ko spējīga padomju sieviete, kurai pazūd AUSTRIEŠU importa ziemas zābaki - to var tikai iztēloties!

Ar vira palīdzību tika līdz stacijas priekšniekam, ar čekas volgu aizbrauca uz mājam pie nabaga vilciena pavadoņa, uzcēla to no miega (guļ pēc diennaksts darba) un zābaki atgūti...
Mani vairāk interesēja - kur var dabūt austriešu importa zabakus?
Kā, kur!...Maskavā vaļutņikā...Berjozkas veikalos
Kur dabūji valūtu?........
tiešas atbildes nav, bet liek noprast, ka vīrs dabūjis...
Tālāk var pafantazēt, pasapņot, ka VDK Rīgā algu izmaksā dolāros !
Vai arī pieļaut, ka ne visa konfiscētā nauda no valūtas prostitūtām, uzpircējiem - "farcovšķikiem" kāds kādreiz arī bija viens no trim A, nonāk valsts kasē...bet kaut kas nobirst... Čeka 80.gados nebija ar "tīrajām rokām" ...tur pielipa dolāri, arī čekistiem gribējās importa preces...nu, kā jau viesiem padomju ļaudīm!