Es noteikti esmu pret to, ka kāds tiek ierobežots tiesībās. Tas attiecas ne tikai uz homoseksuāļiem, bet arī uz cilvēkiem ar fiziskām un mentālām problēmām, noteiktu tautību un reliģiju pārstāvjiem utt. Bet es tāpat novēlu slimajiem izveseļoties, atkarībniekiem tikt vaļā no atkarības un vientuļajiem izveidot attiecības. Orientācija, kura neļauj veidot ģimeni un laist pasaulē pēcnācējus, ir problēma, nevis līdzvērtīga alternatīva. Ja labi pastrādā PR meistari, plusus var atrast gan šizofrēnijai, gan alkohola atkarībai...da jebkam. Atšķirība tā, ka šizofrēniķiem nav sava lobija. A varbūt viņiem arī vajadzētu? Kad Repše bija lielos amatos, viņš padotos neatlasīja pēc diagnozes?
Ko es mēģinu pateikt...nevienu nevajag tiesāt un diskriminēt, bet demagoģiska spriedelēšana par to, ka visas normas ir relatīvas, sabiedrībai kopumā ir bīstama. Tāpat kā mēs mēģinam dzīvi padarīt ciešamu invalīdiem, arī homoseksuāļu dzīve nebūtu jābūt bīstamai vai pazemojumu pilnai. Bet mēs (un pat invalīdi paši) taču neaģitējam kādu amputēt kājas, lai piedalītos ratiņkrēslu dejās!