Taisnību sakot, arī man acīs tas pats iekritis.
Es centrā dzīvot nemaz negribētu, un treknajos gados izplatītais sajūsmas sauciens: "Es nopirku dzīvokli centrā!" mani atstāja vienaldzīgu. Esmu savulaik divās vietās pašā centrā dzīvojis. Jā, viss ir tuvu un pa rokai. Bezmaz' vienīgais pluss. Pretējā svaru kausā gana vairāk lietu. Pirmkārt, ja esi auto īpašnieks ... Ir ļooooti jānoveicas, lai būtu, kur to auto dzīvesvietas tuvumā turēt un lai tā vieta būtu bezmaksas. Otrkārt, lai arī bija pagalma māja, tad vasarā (ja nav kondicioniera) ir divas izvēles - vai nu turēt logus ciet un peldēties personiskajos sviedros, vai arī turēt logus vaļā un elpot putekļus. Ja ģimenē ir mazi bērni, tad es vispār nesaprotu ... Iziet ārā īsti nav kur, bet, ja arī iziet, tad ir pelēki un noputējuši tie bērneļi. Par piečurātām kāpņu telpām un plenčiem ar ģitāru piecos no rīta zem logiem es vispār nerunāju.
Es pieņemu, ka, īpašnieka acīm raugoties, varētu būt vēl viens aspekts.
Viens paziņa dzīvo Blaumaņa ielā dzīvoklī, kurā pēc oficiālās versijas kkad sen it kā pats Blaumanis esot uzturējies vai dzīvojis ... Saņemot to dzīvokli, bija skaidrs, ka būs jāmaina logi, bet piemineklis taču ... Cilvēks izteicās, ka par tiesībām tos logus nomainīt tik daudz laika un nervu esot atdevis ...! Nu, tad, ja citā, saimniekam piederošā, mājā pie jebkura sīkremonta ir jāiet cauri līdzīgām šausmām, tad es tos īpašniekus labi saprotu. Labāk lai iet bojā pamazām, nekā vēl kkādi īrnieki procesu paātrina.