#Metoo

[lumbergs]

Un uz šī sakarīgā punkta mēs arī varētu tēmu slēgt,kamēr nav atsākusies streipuļošana no viena grāvja uz otru.

[Raimonds1]

Vai Betijas gudrības pašreizējā sabiedrības attīstības posmā, iedarbojoties uz mazpieredzējušu meiteņu prātiem, rada vairāk vai mazāk šīs kustības sekotājas?


Džeks parastais, jaukais, iejūtīgais un savaldīgais. Grib meiteni, drusku uzmācas, sajūt pretīmnākšanu, pilnīga noraidījuma nav, prot atkāpties un pagaidīt, ir pāris atteikumi iet līdz seksam, sarunāts pirmais, otrais, trešais vēl kādi randiņi, viss notiek un viss jauki, abiem ir attiecības.
Un meitene advancētā, kura uzskata, ka džekam jebkurā brīdī jāvaldās, 10 randiņi, 3 reizes abi pliki gultā un viņa saka nē. Tur viss OK? Ko mammai vai radiniecei, kam meitene uztic šo stāstu tagad teikt?


Ko teikt džekam tādai meitenei?

[Spārka]

3 reizes abi pliki gultā un viņa saka nē.

emmm, nu Tu reāli esi to pieredzējis? Vari iztēloties?

[Raimonds1]

Nu tik tieši atbildēt es nevaru, jo to var izlasīt konkrētā dāma un tas nebūtu pareizi. Un es drusku pārspīlēju.
Es atbildēšu vairāk teorētiski - ir situācijas, kas meitenei ir patīkamas, kad viņu drusku paņurca un viņai tās sajūtas patīk, tomēr viņa vēl negrib seksu. Nu, tur zaļumballe, skaistā jaunība, roka uz muguras, tad zemāk, nekāds nē, tad zem blūzītes, tur krūštura lencīte, iespēja atvirzīties vai pārtraukt pasākumu ir, bet sāk tā drusku smagāk elpot un piespiežas tuvāk utt. Tad vēlāk maigošanās turpinās. Džeks var saprast, ka pārāk ātri piekrītot, viņa negrib atstāt kaut kādu ne tādu iespaidu, un rēķinās ar pāris atraidījuma reizēm. Var būt arī būt kaut kādi apstākļi un tā.Tomēr ir kaut kāds limits, kad viņš visdrīzāk pateiks čau, uz redzēšanos!
Un kādam ir tai meitenei jāpasaka, ka visi džeki tik jauki nebūs!

[itta]

Njaa, ja kas saadas valjiibas kaadreiz vareeja atljauties, jo neviens aiz stuura ar mobiilo nestaaveeja un reaali, ja nepatika vienmeer vareeja pastumt talaak, lai taas rokas negramstaas, kur nevajag

[Minne]

Bez psiholoģijas piesaukšanas šī tēma nu galīgi nav apspriežama, lai kā te kādam negribētos. Jo katrai uzvedībai un izturēšanās modelim apakšā ir psiholoģija. Arī viktīmai uzvedībai.

Skaidrībai vēl ielikšu šo juridiskās psiholoģijas jēdzienu:

Par viktīmu uzvedību   sauc  vardarbīgu   vai  mantisku   noziegumu   upuriem   tipisku  uzvedību,   kas  ir viens no cēloņiem tam, ka pret šo personu veikts noziegums. Tomēr jāuzsver, ka plaši pieņemtais priekšstats, ka viktīma uzvedība ir noziegumu provocējošs faktors, ir kļūdains. Noziegumu izraisa nevis   viktīma   uzvedība,   bet   gan   nozieguma   izdarītāja   nostādnes,   attieksme,   motīvi   un   mērķi. Viktīma uzvedība ir faktors vienīgi tam, ka konkrētais noziegums ir vērsts tieši pret šo upuri.

Vispār - pilns nets ar informāciju, pētījumiem utt. Zigi&Co, pastudējiet, palasiet šo to, piemēram:
https://www.rsu.lv/sites/default/files/dissertations/Aldona_Kipane_promocijas_darbs.pdf

[Camma]

Paldies par psiholoģisku klasifikāciju. Protams, nekā aizskaroša. Tas tikai tā viegli niekojoties - publiski garāmejot pateikt, ka tevi ieklasificējuši.
Labi. Ir bijuši gadījumi.
Kāds te vēl par idiotu bij ieklasificēts. Zigfrīdam vispār vesela plejāde nejaucību adresējās.
Ar kādām tiesībām? Tādēļ, ka viedoklis nepatīk?
A palasiet ka pašas psiholoģiju, tikai attieciniet uz sevi. Ja kas, citi arī izdara novērojumus un secinājumus. Cik pareizus - tas cits jautājums.

[Camma]

Un varbūt derētu tomēr ieklausīties tā paša Zigfrīda vai Daddy teiktajā - šie kungi savas meitas audzina. Nedomāju, ka viņi priecātos par uzbrukumu savām meitām.
Mani puikas jau parādījuši savu attieksmi un esmu apmierināta ar to, ko izdevies ieaudzināt. Jā, spējīgi uz vardarbību, jo kādam mūs ir jāaizstāv. Un tā arī ir vardarbība.

[Raimonds1]

Likumiski šo regulēt ir dīvaini. Bet "nē" vienmēr nozīmē "nē". Vispār šī jau ir cita tēma. Katram var gadīties pēc seksa nodomāt - tas nu gan nebija tas, ko gribēju. Bet nu nekādi nav pamats apsūdzībai.

Es biju domājis pamatinformāciju, ko nepieredzējusi sieviete saņem un izmanto savā ikdienā, nevis likumdošanas regulējumu.

Bez psiholoģijas piesaukšanas šī tēma nu galīgi nav apspriežama, lai kā te kādam negribētos. Jo katrai uzvedībai un izturēšanās modelim apakšā ir psiholoģija. Arī viktīmai uzvedībai.

Skaidrībai vēl ielikšu šo juridiskās psiholoģijas jēdzienu:

Par viktīmu uzvedību   sauc  vardarbīgu   vai  mantisku   noziegumu   upuriem   tipisku  uzvedību,   kas  ir viens no cēloņiem tam, ka pret šo personu veikts noziegums. Tomēr jāuzsver, ka plaši pieņemtais priekšstats, ka viktīma uzvedība ir noziegumu provocējošs faktors, ir kļūdains. Noziegumu izraisa nevis   viktīma   uzvedība,   bet   gan   nozieguma   izdarītāja   nostādnes,   attieksme,   motīvi   un   mērķi. Viktīma uzvedība ir faktors vienīgi tam, ka konkrētais noziegums ir vērsts tieši pret šo upuri.

Vispār - pilns nets ar informāciju, pētījumiem utt. Zigi&Co, pastudējiet, palasiet šo to, piemēram:
https://www.rsu.lv/sites/default/files/dissertations/Aldona_Kipane_promocijas_darbs.pdf

Palasīju tieši nodaļu par viktimoloģisku uzvedību un tur taču tas viss ir!


6. SEKSUĀLĀS VARDARBĪBAS VIKTIMOLOĢISKIE ASPEKTI ...............................
237 6.1. Viktimizācija un viktimitāte seksuālās vardarbības mehānismā ..............................
237 6.2. Upura personības lomas problemātika seksuālās vardarbības mehānismā ...............


....specifiskie apstākļi, kas sekmē noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu
.....Risks kļūt par noziedzīgas darbības upuri iedzīvotāju vidū tiek sadalīts nevienmērīgi. ......Katram noziedzīga nodarījuma upurim vai cietušajam ir noteiktas īpašības, kas personu padara vairāk vai mazāk neaizsargātu, ievainojamu.
...... cietušo individuāli psiholoģiskās īpatnības ir nozīmīgas sapratnes un pretestības veidošanā. Būtiska ietekme ir cietušā vecumam, pusaudža vecumā radusies interese par dzimumdzīvi var radīt nekritisku un pat vieglprātīgu uzvedību
.....Pamatoti tiek norādīts, ka „jāpievērš uzmanība arī bērna personībai un lomai ģimenē. Tas nenozīmē, ka bērns ir atbildīgs par to, vai viņš tiks seksuāli izmantots vai ne, bet veicinošie faktori var izrādīties gan uzticēšanās trūkums, gan sociālā izolētība u.c. ģimenes apstākļi, kas nav pietiekami aizsargājoši. Visu šo apstākļu kopums var sekmēt bērna nespēju aizstāvēties un iespēju kļūt par vardarbības upuri.”Krimināllietu materiālu analīze apliecina, ka bērnu pieredzes trūkums, naivums un uzticēšanās var sekmēt seksuālo izmantošanu.
.....Eksperti atzīst, ka lielākam riskam ir pakļauti bērni, kuriem iemācīts vienmēr paklausīt pieaugušos, bērni, kuriem ir saskarsmes grūtības – kautrīgie, noslēgtie bērni, kā arī bērni ar īpašām vajadzībām.
......Turklāt viktimoloģijas ietvaros atzīts, ka cietušais var iesaistīties augsta riska dzīvesveidā, kas palielina viktimizācijas izredzes un padara tos jutīgus par atrašanos „nepareizā vietā, nepareizā laikā”. Piemēram, nenopietna paziņu izvēle, īpaši alkohola reibumā, var tieši sekmēt izvarošanu, tiek radīta labvēlīga situācija seksuālai vardarbībai. Vides kriminoloģijas teorijas ietvaros ir definēta ierastās kārtības teorija, kura norāda, ka noziedzīgs nodarījums notiek tad, kad iespējamais likumpārkāpējs un piemērotais mērķis satiekas laikā un vietā un kad mērķis netiek pietiekami apsargāts.1090 Nozieguma cēloņi, sekas un novērtējums lielā mērā ir saistāms ar cietušā vecumu, iepriekšējo attīstību un pieredzi, sociālo situāciju, arī atkarību no noziedznieka. Cietušā personības īpatnības, spējavai nespēja izprast notiekošo un pretoties, var būtiski izmainīt notikuma gaitu.
.....Pamatā var iedalīt šādas viktimizācijas situācijas:  Neitrālā– cietušais ne ar savu uzvedību, ne rīcību, ne arī personīgajām īpašībām nav pamudinājis izdarīt pret viņu noziedzīgu nodarījumu.  Provocējoša1100 uzvedība, parasti no cietušā puses raksturīga, kad sadzīvē nodarīti  miesas bojājumi vai slepkavība. Bieži tas notiek kā savstarpēji apvainojumi. Šajā gadījumā īpaša nozīme piemīt inversijas stāvoklim – „noziedznieks–upuris” un „upuris–noziedznieks”. Padomju viktimoloģijas skolas pamatlicējs Ļevs Franks (Лев Вульфович Франк) raksta, lai atklātu savstarpējās viktimizācijas lomas pārmaiņas gaitu īpašās konflikta situācijās, piemēram, kautiņš, tika ieviests termins cietušā un noziedznieka „vainas inversija”, „stāvokļa inversija”. Vairāki kriminologi norāda, ka izvarošanā nozieguma provocēšana norit cietušā vieglprātības vai amorālas uzvedības iespaidā, kura ierosina noziedzniekam seksuālu kaisli, izsauc seksuālas pieejamības ilūziju, vārdu sakot, rada riskantu situāciju. Tāpat jāpievērš uzmanība apstāklim, kas izpauž cietušā vājumu vai bezpalīdzības stāvokli, spēju pretoties vardarbībai (bezpalīdzība, stiprs reibums).” Kaitinošā situācija, kad cietušais nezināšanas, nevērības vai pašpaļāvības dēļ pieļauj apstākļus, kad kļūst par noziedzīga nodarījuma upuri. Cietušais neievēro piesardzību, izturas nevērīgi un neuzmanīgi. Ekstremālā – pēc savas būtības rada vai atvieglo iespēju izdarīt noziedzīgu nodarījumu, piemēram, katastrofas, avārijas un nelaimes gadījumi, kara darbība. Viktimizācijas procesa gaitā, kad persona kļūst par upuri, nozīmīgi ir: objektīvie faktori, kuru ietekme nav saistīta ar cietušās personas gribu, bet kurus izmanto noziedznieks, un subjektīvie faktori, kuru ietekmi uz notikuma gaitu lielākā vai mazākā mērā nosaka pats cietušais. Subjektīvie un objektīvie faktori un to mijiedarbība ietekmē personas „spēju” kļūt par cietušo.
Termins viktimitāte tiek skaidrots kā paaugstināta personas spēja dažādu garīgu un fizisku īpašību dēļ objektīvos apstākļos kļūt par noziedzīgu uzbrukuma objektu. Viktimitāte (viktimogēnisms) – indivīda fiziskās, psihiskās un sociālās iezīmes, kuras sekmē personas kļūšanu par upuri. Viktimitāte kā ievainojamības īpašība var būt augstas vai minimālas pakāpes, bet tā ir katram cilvēkam.1108 Piemēram, viena daļa cilvēku, kuri kļūst par fiktīvo laulību upuriem, ir personas ar vieglu garīgu atpalicību, arī sociālo institūciju audzēkņi, kas sasnieguši 18 gadu vecumu un kam grūti iekļauties sociālajā vidē.1109 Pastāv dažādi uzskati par viktimitāti. Amerikāņu kriminologs Marvins Volfgangs (Marvin Wolfgang) iezīmēja piecas personas spējas jeb iespējas realizēt viktimitātes potenciālu, izdalot piecus viktimizācijas veidus: 1) primārā, 2) sekundārā, 3) terciārā, 4) abpusējā, 5) ne viktimizācija
...Viktimitāte var būt iedalīta vainojamā un nevainojamā (виновная и невиновная). Vainojamā parasti tiek attiecināta uz personas prettiesisku vai netikumisku uzvedību, kā arī uz personas nolaidību, vieglprātību vai bezrūpību, kuras rezultāta persona kļuvusi par cietušo. Nevainojamā saistāma ar personas dienesta stāvokli vai amata pienākumu pildīšanu (policijas darbinieks, inkasators u.c.) vai ar cietušās personas psihofiziskām īpatnībām (bērni, invalīdi, veci cilvēki, u.c.).
Pamatoti D. Rivmans (Ривман) uzsvēris, ka viktimoloģiskajā aspektā cietušajiem seksuāla rakstura noziegumos ir augsta individuālā viktimitāte, kuras pakāpe daudzkārt  palielinās atkarībā no nozieguma situatīvajiem faktoriem. Individuālā viktimitāte šajos noziegumos ir augstāka par vidējo, ko nosaka cietušā personas dažādas īpašības un iezīmes. Pamatā tās ir fiziskā nespēja pretoties, neprasme orientēties situācijā, inertums, konformisms, iepriekšēja pieredze utt.

[Minne]

Nu ja, ka ir. Un? Ar to gribēju pateikt, ka visam ir psiholoģisks pamats. Tas - informācijai un sapratnei, ne upura nosodīšanai.

Un vispār šīs lietas kontekstā jāskata un jāanalizē, nevis jāizrauj kādu aspektu

[tex]

No šī visa saprotu, ka veči dikti priecīgi par situāciju un labprāt izbaudītu arī paši.


OK. Ir dzirdēti gadījumi par kādas skolas direktoru, kam laikam armijā vai kur vēl padomju laikos kkāds incidents gan jau paša vainas (ironija) un ģedovščinas neizpratnes dēļ gadījies izbaudīt sex (neviens vīrietis, protams, pie tā nav vainīgs) ar savu dzimumu gan jau ka pasīvā veidā
Nu patika viņam zēni arī vēlāk, direktora darbā un mēdz uzšaut puikām pa pakaļām. Atsevišķos gadījumos savā kabinetā ne tikai. Un bija par ko - šie tak tur skraidīja, kāvās utt...
Kāds kkad laikam tomēr vecākiem bija pasūdzējies un 90tajos, kad ar partijas aizmuguri vien vairs nebija gana, tas direktors tomēr bija "palūgts amatu pamest". Pensija arī nebija aiz kalniem vai pat jau klāt. Nez, par ko? Tas direktors tak nevienā acī nav sliktāks par Vainšteinu vai par parastajiem pa pakaļu uzšāvējiem, kas tak esot pat kompliments, upuru provokācija un kas tik vēl ne.    Direktora pārējos pienākumus pildīja labi un amatā bija, jo bija to pelnījis. Kāpēc tad tādam labam cilvēkam vajadzēja bojāt dzīvi un lūgt atstāt amatu? Pat izvarojis nevienu nebija. Ak, jā, šajā gadījumā tak zēniem šāva pa pakaļām - tie ir vērtība, pret viņiem tā nevar? Kas tad ir sievietes un meitenes? 


No šejienes vervelētājiem saprotu, ka šo direktoru vajadzēja atstāt amatā vēl uz gadiem 20 vai tik, cik nu pats vēlas? Viņš tak neko sliktu nedarīja?

[Raimonds1]

citēts ir Aldonas Kipānes opuss.
Tajā ir arī skaidri pateikts, ka situācijas ir dažādas.

To Vainstīnu varēja atmaskot pirms 5-10-20 gadiem.
Un jautājums paliek - ko teikt jaunam skuķim, kas iecerējis ar nepazīstamiem džekiem doties patusēt?

[Zigfrids]

No šī visa saprotu, ka veči dikti priecīgi par situāciju un labprāt izbaudītu arī paši.


OK. Ir dzirdēti gadījumi par kādas skolas direktoru, kam laikam armijā vai kur vēl padomju laikos kkāds incidents gan jau paša vainas (ironija) un ģedovščinas neizpratnes dēļ gadījies izbaudīt sex (neviens vīrietis, protams, pie tā nav vainīgs) ar savu dzimumu gan jau ka pasīvā veidā
Nu patika viņam zēni arī vēlāk, direktora darbā un mēdz uzšaut puikām pa pakaļām. Atsevišķos gadījumos savā kabinetā ne tikai. Un bija par ko - šie tak tur skraidīja, kāvās utt...
Kāds kkad laikam tomēr vecākiem bija pasūdzējies un 90tajos, kad ar partijas aizmuguri vien vairs nebija gana, tas direktors tomēr bija "palūgts amatu pamest". Pensija arī nebija aiz kalniem vai pat jau klāt. Nez, par ko? Tas direktors tak nevienā acī nav sliktāks par Vainšteinu vai par parastajiem pa pakaļu uzšāvējiem, kas tak esot pat kompliments, upuru provokācija un kas tik vēl ne.    Direktora pārējos pienākumus pildīja labi un amatā bija, jo bija to pelnījis. Kāpēc tad tādam labam cilvēkam vajadzēja bojāt dzīvi un lūgt atstāt amatu? Pat izvarojis nevienu nebija. Ak, jā, šajā gadījumā tak zēniem šāva pa pakaļām - tie ir vērtība, pret viņiem tā nevar? Kas tad ir sievietes un meitenes? 


No šejienes vervelētājiem saprotu, ka šo direktoru vajadzēja atstāt amatā vēl uz gadiem 20 vai tik, cik nu pats vēlas? Viņš tak neko sliktu nedarīja?

Pag, pag, te kāds kādas lapas atpakaļ stāstīja, ka seksuālā orientācija ārēju apstākļu ietekmē nemainoties. Ne Tu tā biji gadījumā? Slinkums meklēt. Nu, tur, kur vēl bija runa par ASV vēstniecības darbiniecēm, kuras gulēja viena ar otru, jo nevienam vajadzīgas nebija... Nu, tad kā ar šo direktoru ir? Var vai nevar?   Mainās vai nemāinās? Piedzimst ar nemainīgu vai tomēr mainās tā orientācija? Вы уж определитесь наконец!


Jā, un mums skolā tādi bija mācību daļas vadītājs un vācu valodas skolotājs, kurš vienreiz stāstīja, kāds man smuks balsstembrs esot ... Mēs ar tiem personāžiem uzmanījāmies pieckārt, nevis staigājām plikām p*kaļām un lozungiem "eju kur gribu", "dzeru kur/cik gribu". Un, cik zinu, nekas nekad tālāk par draudiem nopērt par nedarbiem (lai velkot nost bikses, kas darīts, loģiski, - netika) nenonāca nevienam.

[Zigfrids]

Paldies par psiholoģisku klasifikāciju. Protams, nekā aizskaroša. Tas tikai tā viegli niekojoties - publiski garāmejot pateikt, ka tevi ieklasificējuši.
Labi. Ir bijuši gadījumi.
Kāds te vēl par idiotu bij ieklasificēts. Zigfrīdam vispār vesela plejāde nejaucību adresējās.
Ar kādām tiesībām? Tādēļ, ka viedoklis nepatīk?
A palasiet ka pašas psiholoģiju, tikai attieciniet uz sevi. Ja kas, citi arī izdara novērojumus un secinājumus. Cik pareizus - tas cits jautājums.

Paldies, Camma, par aizstāvību, - es tās klasifikācijas kolekcionēju. Tur, kur Tev "Visus sakost", tur man lielākā daļa no birkām redzamas.   Ja cilvēki spēj izlasīt to, kā nav, tad vismaz vienu lietu var pateikt noteikti, - fantāzija darbojas! Un tas nemaz nav tik slikti. Personiski es tagad gaidu un nevaru sagaidīt, kad par izvarotāju un varmāku tikšu klasificēts. Tālu, kā izskatās, vairs nav.

[Minne]

Zigi, tā, liekas, bija Maruu. Un viņas un tex teiktajā nav pretrunas, bet toties ir liela atšķirība, kuru Tu nemani vai negribi pamanīt - aizrauties ar pieaugušiem vīriešiem vai skolas puikām nav viens un tas pats.

Aizstāvība tāda baltiem diegiem šūta, jo aizstāvis pats mēdz birkas karināt un klasificēt