Nee... ir jaaiet un jaadara pasham peec labaakaas sirdsapzinjas... un- aarpus sisteemas
... ja ir tāda iespēja.
Ja tādas iespējas nav, tad bieži vien pietiek ar to, ka Inešuks precīzi un burtiski izpilda visu, ko stulbeņpriekšnieks liek darīt.
Piemērs no tā paša Šveika (atstāstu pēc atmiņas, grāmatu lasīju 30+ gadus atpakaļ).
Š. bija nozīmēts par adjutantu vienam virsniekam, kuram mājās bija kaķis un kanārijputniņš. Tas virsnieks bieži pārradās pilnīgi piedzēries, bet Šveikam ļoti nepatika, ka runcis un putniņš nevar mierīgi sadzīvot. Tad nu adjutants izdomāja kanārijputniņu ar runci tuvāk iepazīstināt, - izvilka lidoni no būra un piebāza pie plēsēja purna, tipa, lai viens ar otru aprod un ievēro, cik otrs tomēr foršs čalis. Runcis, maita, virsnieka mīļāko mājdzīvnieku nenovērtēja un norija vienā momentā veselu, y ņurdēja ļoti apmierināts.
Kad pārradās kārtējo reizi pālī esošais saimnieks, Š., kā to pieprasa reglaments, ziņoja par notikušo. Virsnieks aizmiegot paspēja vien pateikt: "Trīs diennaktis aresta."
Kā Tu, Inešuk, domā, kurš sēdēja arestā?
Un, ja kāds uzraugs atteicās ievietot kaķi kamerā, tad Š. noteikti atkal paziņoja, ka tā ir augstā virsnieka Neatceroskāviņusauca pavēle, - izpildīt!!! Ja uzraugs necentās domāt un darīt priekšnieka vietā, tad arestā 3 dienas tik tiešām sēdēja kaķis. Ja centās, - pats vainīgs. Izdomā nu, kā to kaķi cilvēkam paredzētās telpās iesprostot, ar ko ēdināt, utml.? Normāls cilvēks pie sevis teiktu: "Man to vajag? Man pofig, galvenais, ka reglaments liek nākamajā dienā noziņot priekšniekam, ka arestants ir izbēdzis caur loga restēm un viss, - tālākais - pofig." Lai priekšnieks pats domā, ko tālāk daŗīt? Nu, Š. rīcība, protams, arī ir ko vērta!
