Nu teiksim tai - lai cilvēks, kuram naudas, maigi sakot, netrūkst, pēkšņi mestos strādāt tādu vienkāršu darbu, tur jābūt kādam pamatojumam. Neba nu naudas pēc, lai kādi parādi viņam arī nebūtu. Jo - pat ja (nu pieņemsim) pēkšņi tāāāāds finansiāls krahs iestājies, ka šofera aldziņa jau rādās vērā ņamama summa, tad visi sakari gluži vienā rāvienā nebūs izbeigušies un kāds čoms tak iebīdītu siltā vietiņā par kādu padomnieka padomnieku, kur darbs kaulus nelauž un aldziņa pievilcīgāka kā šoferītim.
Tātad - kas tad? Varētu būt Broma versija - izpētes darbs, biznesa izzināšana "no apakšas" - tas diezgan ticami. Vai arī, trešais variants, kad s žiru besitsa un vairs nezin, ko vēl tādu varētu izdomāt, tad pavelkas uz tādu eksotiku, kā taksista darbs. Uz īsu brītiņu, kamēr neapniks...
P.S. Par to lāpstu un kasti. Esmu redzējusi priekšniekus, kas to ņem rokās un kas neņem principā. Bet arī tie, kas ņem, paņem epizodiski, ja nu pēkšņi ievajagās (savā firmā!), nevis STRĀDĀ par racējiem un krāvējiem... Tādu priekšnieku, kas amatu apvienošanas kārtībā piestrādātu par lāpstas operatoru, neesmu satikusi nevienu...