Nezinu, vai nu man atkal bļodiņa pilna un līst pāri malām, vai esmu kā citādi nepareiza. Bet. Piegriezies pašlaik visuresošais vīriešu nicināšanas bums. Nezinu, vai nu viņi ir tik lieli maitas. Tāpat nesaprotu, kam vajag masmēdijos šitos kumēdiņus ar rozēm un mirtēm.
Riebekļi ir bijuši un būs vienmēr. Vienalga, vai pie varas faraons vai komunisms visā plaukumā. Nebūs nekad viss ideāli. Kādam vienmēr nāksies saskarties ar kaut ko viņam nepieņemamu.
Un vēl kas - cilvēce kā kultūra skaita n-tos gadu tūkstošus. Vai tiešām visā šajā laikā nekad un nekur nav bijusi ideālā sabiedrība? Domāju, ka kaut kur ir bijusi vai pat pašlaik ir. Tikai mēs ar savu ūberizglītību un ūberdemokrātiju un ūbervienlīdzību un ūber.. jo, ko tik vēl ne ūber, esam tik dziļā ānusā, ka ideālam katru dienu rikšojam garām un savā lepnībā esam akli.
Bija kādreiz laba multene, kad vīram paša sieva likās par stulbu un sliktu, aizklimta laimi meklēt, izbradājās pa visādām citādām dāmām, kamēr atgriezās pie savas - mīļās un mīlošās.
Par tēmu kā tādu - vardarbība dzemdībās - TAS brīdis ir tik pilns emociju un fizisku sāpju, ka jebkas var likties slikts. Atkarīgs no paša uztveres. Un gadīsies arī kāds mediķis-maita. Ko tagad? Smieklīga tā ''starptautiskā'' biedrība. Kārtējais pabļausteklis. Jo nav šīs biedrības (vai tūkstošu tai līdzīgo) mērķis iet tautās un rūpīgi atlasīt empātisko jaunatni un virzīt mācībām, lai kļūst par labām vecmātēm. Ar runāšanu nekas nebūs līdzēts. Pilnīgi nekas. Jo ar runāšanu neizravēsi no simta labu mediķu tos dažus, kas ir nelieši pēc saprāta vai kam viss pofig, ka tik labi baro. A pabļaustīties ta vajag.