Mūsu rados jau nez kuro gadu: novembrī katrs izlozē savu apdāvināmo, kas ir noslēpums. Ir viens koordinators, kurš savāc visu vēlmes (vēlmes ir vairākas, lai nezinātu, KAS būs dāvanā), nodod adresātam. Un tad dāvana noteitkā summā tiek gādāta 1 cilvēkam. Vajadzīga lieta, pārsteigums, nav baisas naudas. Viegli. Un pārējā laikā galva brīva. Ak jā, bērni ir izņēmums - tiem visi meklē dāvanas:)
Galds. Katru gadu citās mājās. Pārsvarā katrs kaut ko atved, lai mājas saimnieks nepārkrīt pār šķovētu kāpostu katlu.
Un ja kas - kuņģis katram ir tikai viens.
Skatoties kā citi mežģī smadzenes, skraida pa veikaliem, skaita naudu - plivinu skropstas miera vējos. Un nez kāpēc tieši tie citi žēlojas, ka viņiem neesot Ziemassvētku noskaņojuma. Jā, nez kāpēc?
