kad sāp zobi, Olgucim der da jeb kas

un adresei nav nekādas nozīmes. Vispār kašmars! Nogaidīju divas stundas... nu to brīdi, kad drīkstēju ēst un jūtu, ka smagana sāk lēni atdzīvoties

. Knapi paspēju kaut ko sev iebarot, ka atkal jāsāk visas tās manipulācijas. Bet tās divas stundas ... es gulēju... ak Kungs, KĀ es šodien gulēju tās divas stundas! Nu ja, bet zobu ārstu es nemainu, tāpat kā sieviešu ārstu. Viņai ir jāzina, ka, ja kas, es būšu atpakaļ ar tiem pašiem zobiem un nekur viņa no manis nespruks. Tur viņai katra mana zoba vēsture smalki aprakstīta tik sīki, ka par katru zobu var atsevišķu sējumu uzrakstīt. Protams, pēdējā laikā daži sējumi pazuduši, puse tādi, padiluši... Un šodien pat izskatās, ka arī plaukti izļurkājušies... Un vispār, nost ar rīšanu!!!