Tam, ka "ir pagājuši 20+ gadi", "daudziem ar to nebija nekāda sakara", "es vispār nezinu, kāpēc tur esmu", es domāju, pēc tam būs arī savs svars, t.i., savu sadarbības faktu un visu maisu satura autentiskumu apstrīdēt varēs mierīgi. Raganu medības uzreiz rīkot nav obligāti, bet piedāvāt vēlētājiem variantus noticēt/nenoticēt gan manuprāt vajadzētu. Pēc tam var rīkot gaaaaaaaru garās diskusijas ar bijušo darba biedru viedokļiem un atmiņām, pēc tam var lemt, ko ar to visu darīt, bet skaidrībai, kas maisos ir, ir jābūt. Es pasvītroju - skaidrībai par to, KAS IR MAISOS, nevis - par to, kurš stučīja vai aktīvi sadarbojās. Sāpīgākais var būt tas, ka vienam otram pēc tādas publiskas tīram mazgāšanās var iznākt tā, ka to laiku līdzpilsoņi, savas atmiņas tikpat publiski paužot, var visu mazgāšanos padarīt par prastiem meliem. Vot, no tā visticamāk arī baidās visi maizīši un pārējie maitas.
Un, taisnību sakot, šis viss vēlreiz un vēlreiz vairo manu personisko skepsi par šīs valsts varu. Kkā mūsu valdošajiem tā tauta tik stulba liekas, ka ne referendumu par lata nomaiņu pret eiro, ne to maisu satura izvērtēšanu, nu neko tai stulbajai tautai izlemt uzticēt nevar. Nu, izsvītrojiet taču beidzot no Satversmes to smieklīgo punktu, ka vara LV piederot Latvijas tautai (?)! Uzrakstiet kā ir - tauta ir stulba un tādai nopietnus jautājumus izlemt uzticēt nedrīkst.
