Dzīves laikā izteiktiem vārdiem ir limits?

[Broms]

Man arvien biežāk sāk šķist, ka mans limits ir gandrīz izsmelts. Nu kaut kāda zupa katla dibenā ir un pie vēlmes var šo to sasmelt, bet ar pirmo smēlienu pilnu kausu nevar dabūt
Agrāk, ja kāds izteica kādus lieņēmumus par tēmu, notikumu, situāciju, kuru es pārzinu no virtuves, bet pieņēmumi greizi, es pūlējos apgaismot un pierādīt par pieņēmuma greizumu. Tagad izsaku īsu repliku. Ja nedzird - nu i pofig, kam velti muti dzesēt.
Arvien mazāk gribas runāt. ..
Agrāk biju katra tusa centrā. Tagad laikam sāku kļūt par īgņu
 

[ragana]

Pazīstami. Esi kļuvis pilnīgi pašpietiekams. Un klāt vēl dzīves pieredze...un viss jau bijis...
Man reizēm ļoti gribas atrast to aizrautību, kas bija kādreiz. Tagad diemžēl tās ir tikai dažas selektīvas lietas. Bet cerību nezaudēju.

[dr.no]

Neviens jau nemācās no cita kļūdām....vari cik gribi stāstīt par savējām, labu gribot...lielais vairums dzird tik sevi...un tad nonāc pie secinājuma, nafig muti vārstīt - lai paši izbauda kļūdas...tā cilvēks iekārtots ..

[olgucis]

Ai, man tas pats... Jau labu laiku neiespringstu. Bet šad tad uznāk - klikšķis un aiziet jūriņā. Sāku vārīties no tukšās vietas. Un galvenais, tāda sajūta, ka pati sevi no malas ar smaidu vēroju, bet apstāties nevar, laikam jau pats process patīk. Tas ir tā kā mīlā. Dzīvē gadās arī tā -tu esi iemīlējies, lidinies sprīdi virs zemes, bet būtībā jau netik daudz mīli to cilvēku, ka tev vienkārši patīk  tas fīlings - tas vieglums, tauriņi vēderā, tāds rozā mākonis... tu tā peldies savās izjūtās un tas cilvēks vispār ne pričem, vienkārši gadījās. Pēc gadiem 6-8, tu viņu satiksi un pati būsi pārsteigta, ko gan tādu viņā biji atradusi.

[Luīze]

Arvien mazāk gribas runāt. ..
Agrāk biju katra tusa centrā. Tagad laikam sāku kļūt par īgņu

Vecums nenāk viens, Brom...
Otrs variants- agrāk dzēri vairāk...

[Bobs]

vecuma pofigs

[Zigfrids]

Izklausās pēc 40+ gadu vecuma depresijas ... Ja intuīcija neviļ, tad atbilde ir, ka nevajag kreņķēties ... Nu, ir smaga tā pāreja no "jauns, smuks, sabiedrisks, utml." uz "vecs un dzīvesgudrs".

[Broms]

Izklausās pēc 40+ gadu vecuma depresijas ... Ja intuīcija neviļ, tad atbilde ir, ka nevajag kreņķēties ... Nu, ir smaga tā pāreja no "jauns, smuks, sabiedrisks, utml." uz "vecs un dzīvesgudrs".

Zigi, Tu es .mpis. Šī vārda labajā nozīmē
Par to, ka iebrauci ar pirkstu tieši brūcē

[dip]

Krievu filmā "Par ko runā vīrieši" viens izsakās, ka ar gadiem parādās jautājums " začem". Jaunībā - uz priekšu! Bet tagad - začem? Vai nafiga.

Briedums? Enerģijas neizmētāšana? Kvalitātes novērtēšana?

Bet vispār tīri laba sajūta - klusējot justies labi

[Minne]

Man aŗī gribētos pateikt, ka aizvien biežāk (lai neteiktu, ka nu jau pastāvīgi) ir sajūta, ka negribas neko pierādīt, pārliecināt, teikt, jo liekas bezjēdzīgi, tas neko nemaina tādēļ aŗī neko neteikšu.

Tikai ierakstīju, ka neko neteikšu

[Zigfrids]

Zigi, Tu es .mpis. Šī vārda labajā nozīmē
Par to, ka iebrauci ar pirkstu tieši brūcē

Man tas jau pagātnē ... nesenā ... gan pārdzīvosi arī Tu. Smagi ir ... Kādus 2 gadus nesapratne, ko tagad darīt? Sākās ar to, ka māja it kā uzbūvēta, pareizāk sakot - divas mājas ... 11 gadus viss brīvais laiks (gandrīz) ielikts ar domu, ka "pēc tam, - vot pēc tam es ATPŪTĪŠOS, cilvēkos iziešu (citādi skaistās idejas vārdā jau par pusmežoni kļuvis sajutos), utt. ... Pļec, un tikai tad nāca apskaidrība, ka TAS nebeigsies nekad!
Otrs aspekts, kurš grauza, - pārāk daudz lietu, par kurām saproti, ka tās bija, bet nekad vairs tev nebūs.
Nu, neko ... Un, kad tu, cilvēks, saproti beidzot, ka no līdera, aiz kura visa ģimene meklēja patvērumu, no mamuta nesēja, ap kuru viss griezās, ir pienācis laiks kļūt par palīgpersonālu, tad tu esi sapratis sava pašreizējā stāvokļa pareizo būtību. Nu, neko ... Izdomā, ar ko nodarbosies tālākajos gados un viss, - iestājas miers. Depresija palēnām norimst un aizmirstas.
Viss būs labi. Arī Tev.


Ak, jā, un vēl notiek visādas citādas pārvērtības ... Apģērbs un apavi, ārējais izskats ... Prioritātes no "vai es izskatos iekārojams?" palēnām nosveras uz "vai man būs silti un ērti?" Normāls process, neko tur nevar padarīt.

[Broms]

Man tas jau pagātnē ... nesenā ... gan pārdzīvosi arī Tu. Smagi ir ... Kādus 2 gadus nesapratne, ko tagad darīt? Sākās ar to, ka māja it kā uzbūvēta, pareizāk sakot - divas mājas ... 11 gadus viss brīvais laiks (gandrīz) ielikts ar domu, ka "pēc tam, - vot pēc tam es ATPŪTĪŠOS, cilvēkos iziešu (citādi skaistās idejas vārdā jau par pusmežoni kļuvis sajutos), utt. ... Pļec, un tikai tad nāca apskaidrība, ka TAS nebeigsies nekad!
Otrs aspekts, kurš grauza, - pārāk daudz lietu, par kurām saproti, ka tās bija, bet nekad vairs tev nebūs.
Nu, neko ... Un, kad tu, cilvēks, saproti beidzot, ka no līdera, aiz kura visa ģimene meklēja patvērumu, no mamuta nesēja, ap kuru viss griezās, ir pienācis laiks kļūt par palīgpersonālu, tad tu esi sapratis sava pašreizējā stāvokļa pareizo būtību. Nu, neko ... Izdomā, ar ko nodarbosies tālākajos gados un viss, - iestājas miers. Depresija palēnām norimst un aizmirstas.
Viss būs labi. Arī Tev.

"Anekdote"
Kāda vīra stāsts...
Vajag lielu ģimeni, māju, jāpahā, lai to visu nodrošinātu. Būs vismaz kas vecumdienās ūdens glāzi pasniegs.
Tagad guļu gultā un domāju: "B...a, bet dzert nemaz negribas"...

[Zigfrids]

Daaaaa, katrā vecumā cilvēkam ir kādi uzdevumi. Aptuveni tā:
1. Ēst, daudz gulēt un augt.
2. Iepazīt sevi un apkārtējo pasauli.
3. Sākt velties uz vēdera
4. Spēt noturēt personisko galvu.
5. Sākt rāpot ... sēdēt ...stāvēt ... staigāt ... skriet
6. Runāt.
7. Vairs nenokārtoties personiskajās biksēs.
..................................................................
..................................................................
X. Izlemt, ar ko dzīvē gribi nodarboties (profesija)
..................................................................
Y. Nodibināt ģimeni, iegādāties bērnus.


un tā - līdz:
Z. Nodot visu savu dzīves pieredzi un uzkrātās zināšanas (iespēju robežās) mazbērniem.


Tālāk nerakstīšu.


Citiem vārdiem, tas tā ir visiem. Gan uzdevumi, gan depresijas noteiktos posmos. Tā ir jābūt, - cilvēks veidojas un mainās visas dzīves garumā. Bet pielietojumu sev un jēgu eksistencei var atrast vienmēr.

[Bobs]

Zigim gan vēl patīk izskaidrot un argumentēt 

[Broņa]

Man vispār 40+ gadi neliekas nekāds lūzuma punkts uz vecumu. Brīnos par Zigi. Bet nu vīriešiem laikam viss savādāk.