Piedod, pa spalvai neglaudīšu un "pai, pai" neteikšu...
Zosis agri vai vēlu nonāk uz pannas. Ja nepietiek cilvēka smadzeņu, tad tur arī vieta.
Kad aizbrauks jumts, tad varēsi tupēt pie sasistas siles. Tad Tavus rēķinus neviens nemaksās un pati ne tik nevarēsi.
Bet welcome klubiņā - kā zināms, poka grom ņe grjaņet, pop ņe perekrestitsja. Noglabā vienu palielu kartona kasti - noderēs zem tilta. Un pameklē SAPā manu veco tēmu par taupīšanu - kā var šūt no 2 zeķubiksēm vienas, lietot tualetes papīru n reizes utt. Noderēs.
Been there, done that. Tikai tajā laikā interneta šādā formā nebija, - netrāpījās tēmas, par ko aizdomāties savlaicīgi.
Vēl varu pateikt, ka viss, ko tu dari "šausmīgā steigā un mežonīgā ātrumā" 20 stundas dienā, ir izdarāms 2x ātrāk, ja esi atpūtusies un smadzenes nestrādā ar rokasbremzi, jo ātrāk vairs nevelk. Tā tikai pašai liekas, ka baigi ātri visu dari.
Stāstiņi "rēķini jāmaksā" man bik ņirgu uzrauj, atvaino. Ja, maucot pārstrādāšanās režīmā nonstopā, nepietiek rēķiniem, tad vai nu samazini prasības un pārvācies, kur lētāk, vai maini darbu.
Un nav neaizvietojamu cilvēku. Vienkārši NAV. Vari sev neglaimot. Kaut kā darba devējs iztiks arī bez Tevis. Kā nebankrotēja pirms, tā nebankrotēs pēc.
