Varētu teikt, ka diena sākās vakar. Pēkšņi sapratu, ka man trūkst viens zobs. Tai vietā varēja sataustīt pāris šķembu, no zoba ne miņas. Pazuda… ar visu kroni! Izmeklēju visas stratēģiski svarīgas vietas – pazuda. Zvanīju zobu ārstam un jau šorīt no paša rīta sēdēju tai sasodīti pierastajā krēslā. Tāda sajūta, ka man šogad veidojās tāda jauka tradīcija – reizi mēnesī es apmeklēju zobu ārstu lai atrādīt jaunumus . Paredzu, ka VIDs nojūgsies, kad uzrādīšu čekus.
- Ar tādiem tempiem man vairs decembrī jums nebūs ko atrādīt, - teicu ārstei
Izstāstīju, ka konstatēju vērtīga zoba iztrūkumu, kā nesekmīgi meklēju..
-Droši vien norijāt,- līdzjūtīgi teica zobu ārste.
-Nevar būt,- protestēju,- es no rītiem neēdu…
No tām pāris atlikušām šķembām man izveidoja jaunu zobu. Tā sakot,- iezīmēja vietu nākotnei, kur atrodas zoba saknes, un iekasēja 30 euro.- mana vērtība manāmi augusi. Stundu ieteica atturēties no zoba lietošanas.
Laika bija gana, aizšāvu uz banku, sen bija vēlme atteikties no overdrafta. Neko nevaru palīdzēt,- uzsmaidīja skuķis aiz letes,- jūsu identifikācijas kartei termiņš beidzās nedēļu atpakaļ. Es jūtos, tā, it kā būtu pilsonību zaudējusi. Bet tas nekas, - varat no overdrafta internetā atteikties. Atkal čakars
Pēc brīža jau biju mājā. Virtuvē uz plīts virsmas sēdēja kaķis , plīts neganti pīkstēja, kaķis auroja, jo zināja savas tiesības - šim bija garām pierastas ēdienreizes laiks. Nodzinu košaku no plīts virsmas un ar šausmām ieraudzīju, ka šams sēžot ar savu pakaļu bija ieslēdzis „atslēdziņu” – plīts aizsargu no bērniem. Ķipa, tā bija protesta akcija, ja šajā mājā nebaro kaķus, tad te neēdīs neviens! Visstulbākais, ka es to plīts opciju nekad nebiju lietojusi. Sāku spaidīt pogas visādās kombinācijās – nekas nenotiek. Kašmars! Tāda stulba situācija, kad drīkst, grib bet nevar. Sāku meklēt plīts instrukciju- nav, sāku meklēt instrukciju googlē – tie pieprasa marku , - marka instrukcijā. Zvanīju uz veikalu, man piešķīra kādu no menedžeriem, kurš uzreiz paziņoja, ka plītīm bieži ir dažādi atslēgšanas principi. Pulkstenis rādīja trīs – jau trīs stundas es drīkstēju ēst! Kaķis drīz pieprasīs vakara devu…! Es paliku nervoza. Pacietīgi stāstīju džekam tai vada galā, kā spiedu to plīts atslēgu. Es gari runāju? Hā ! šoreiz tas glāba situāciju. Kamēr muldēju, pirksts bija uz pogas … kura pēkšņi smuki atslēdzās.
-Yes!,- džeks laimīgi nopūtās,- šai plītij opcija bija tāda – ka pirksts ilgāk jātur uz pogas! Labu apetīti!
Rīt būs atkal jauna diena. Jābrauc uz Pilsonības un emigrācijas departamentu. Droši vien bildēs. Interesanti, kas par to rakstīts jaunajā datu aizsardzības regulā?