Detektīvromāni

[Mangusts]

Par abām jau izteikušies, bet pielikšu savu viedokli:Jusi Adlers-Olsens "Lieta Nr64" un "Marko efekts" abām lieku ****, lai gan labāk patika otrā.
"Lieta Nr65" savā ziņā izglītojoša, jo kā citādi būtu uzzinājusi par Sprogi, taču nomācoša - galvenais upuris palika upuris līdz galam. Atskats uz 50.-60. gadiem Dānijā, lika atcerēties seriālu par inspektoru Džentliju, kuru skatoties tā pa īstam sapratu, cik salīdzinājumā ar tiem gadiem esam brīvi un nesaistīti.
"Marko efekts" šķita daudz vieglāks - visi dabūja ko pelnījuši, noslēgums pozitīvs.
Un par Asadu īsti neuztraucos ne mirkli.

[reno]

Lars Kepler   Uguns liecinieks   *****

Tiešām laba, kaut gan īsto vainīgo varēja sākt uzminēt pie beigām. Un beigas biedējoši daudzsološas  ar draudošo turpinājumu par Jonu un viņa paslēpto ģimeni

[Luīze]

Hokans Nesers  Cilvēks bez suņa *****

Labākā, ko pēdējā laikā esmu lasījusi, bet patika vairāk kā stāsts par vidusmēra zviedriem, nevis detektīvromāns. Vietām pilnīgi lielisks. Tāpat policista punktu sistēma, lai noskaidrotu, vai Dievs ir, sarunas ar viņu un kā beigās noformulē konkrēto lūgumu.

Kriminālintriga sākas, kad grāmata tuvojas pusei un viena līnija man šķiet mazliet nepārliecinoša, otru varēja nojaust,bet lai nu būtu.

Tulkojums gan mani brīžam kaitināja. Kad pirmo reizi varonis sēja  sev "šlipsi", domāju, ka tā tāda ironija. Nē, tā tulkotāja Ieva Pudure konsekventi sauc kaklasaiti. Tāpat viņa nelieto vārdu "aila", un visiem jāstāv "durvju atvērumā." Bet citādi ir OK

Izlasīju. Dodu ****. Ja godīgi, tad nepamanīju (nepievērsu uzmanību) ne šlipsei, ne durvju atvērumam.
Grāmata patika ne tik daudz kā detektīvs, bet kā sociāli izzinoša. Pēc citu zviedru rakstnieku grāmatu izlasīšanas bija izveidojies iespaids, ka zviedru "obļiko morale" ir visai stiepjama lieta, nav homofobijas un daudzi piekopj atvērtās laulības principu. Bet ne šajā grāmatā.

[Luīze]

Mario Džordāno "Tante Poldī un sicīliešu lauvas" ****

Galvenā varone ir 60gadīga vācu kundzīte - dāsni apveltīta ar sievišķīgiem apaļumiem, patērē daudz alkohola un izrāda interesi par noziegumu izmeklēšanu. Pārcēlusies uz dzīvi Sicīlijā, nelaiķa vīra radu tuvumā. Romānā interesants sicīliešu raksturojums un pretstatījums itāļiem.

[nakata kngs]

Kā skandināvi ir iemanījušies ar  krimiķiem!


Samuels Bjorks  Pūce vienmēr medī naktī   - *****

Darbojas tie paši izmeklētāji, kas pirmajā romānā "Es ceļoju viena"

Man ir alcheimers vai arī tiešām es sf biju lasījis cildinošas atsauksmes par Samuela Bjorka detektīvu "Es ceļoju viena"...ieliku meklētājā un atradās tikai Reno atsauce, jau pieminot nākošo romānu...tad nu pievienoju savu viedokli...   
Bjorks raksta neslikti, ir saistoša intriga, kuru pēc izlasīšanas var apšaubīt, taču tēli, valoda ...nu, tā ...uz trijnieciņu 5 baļļu sistēmā....nevelk līdz Lārsonam vai Lāšonam...vai Galbraitam/Roulingai....nu, tāds Lāgerkrancs ar plusu....

[Luīze]

Lars Kepler   Uguns liecinieks   *****

Tiešām laba, kaut gan īsto vainīgo varēja sākt uzminēt pie beigām. Un beigas biedējoši daudzsološas  ar draudošo turpinājumu par Jonu un viņa paslēpto ģimeni

Man arī patika. Nedaudz sāk atgādināt Jū Nesbē grāmatu sēriju par Hariju Holu.


Klēra Makintoša "Es tevi redzu" *****
Aktuāla tēma - par personas datu aizsardzību un identitātes zādzību. Sievietes, kuras katru dienu pārvietojas noteiktā laikā un noteiktā maršrutā, tiek izsekotas, dažas nogalinātas. Atklājot saistību, iesaistās simpātiska izmeklētāja. Beigas visai negaidītas.

[reno]

Epu Nuotio   "Indīgais velnarutks" *****

Man tiešām patika. Rāms, sadzīviskām detaļām piepildīts stāsts -aizbraukusi uz vasarnīcu un pazudusi jauna sieviete, kurai ir veiksmīga dzīve, vīrs un maza meitiņa.
Tā ir grāmatu sērija, ko, cerams, turpinās tulkot; galvenā varone ir pensionēta kartogrāfe, atraitne  Elena pašā dzīves plaukumā.

Līdzīgi, kā Nesera "Cilvēkā bez suņa"  gandrīz interesantāk ir lasīt par dzīvi Turku -pagalma svētkiem māju kooperatīvā, sieviešu kustību "marta", no PSRS aizbēgušu pianisti, nekā minēt, kurš tad ir slepkava.

[Mangusts]

Rita Falka "Mannāklimpu afēra" ***
Brašais Francis Eberhofers atkal darbībā. Kā ierasts - daudz alus un bavāriešu ēdiena (grāmatas beigās dažas receptes, pihelšteinieti varbūt jāizmēģina), izmeklēšana tādas piedevas vien ir . Priecē, ka Francis nekāpj uz visiem grābekļiem, uz kuriem jau kāpis, un vispār šajā romānā viņa darbošanās šķita lietderīgāka kā iepriekš (lai gan tikpat liderīga )
Saldsērīgu noti deva Omes jaunības mīlas ierašanās.

[reno]

Nele Noihausa    Dzīvie un mirušie   *****

Visšokējošakais bija stāsts pa slimnīcu un orgānu donoriem. Nebiju iedomājusies, kā tas notiek, un  cik trausla tā līnija starp humānismu un noziegumu.

[Nāra]

Jā, man stipri mainīja domas par orgānu donorēšanu....nekad nebiju aizdomājusies par ķēķa pusi.

[reno]

Man lasot vispār šermuļi pa kauliem gāja. Jo ne jau kaut ko vienu paņem, bet visu pa tīro

[nakata kngs]

 Bendžamins Bleks "Kristīne Folza" (2011)
Grāmata pasen izdota, bet sf neatradu un tā kā autors patiesībā ir Džons Benvils, kurš ir arī Bukera prēmijas laureāts, tad kaut ko uzrakstīšu!
Romāns ir krimiķu kategorijā, bet policija un izmeklētāji galīgi nav tie galvenie personāži ...es teiktu, ka galvenais ir attiecības starp audžubrāļiem ...abi mediķi - viens ir pataloganatoms , otrs ir operējošs ārsts...precējušies uz māsām, un ir gribējies abiem vienu māsu, bet nu ir kā ir....un tad pataloganatoms atklāj, ka otrs vilto šīs Kristīnes Folzas (jauna meitene) nāves iemeslu...nu, gribas tak tikt skaidrībā , ko "bračka" ir savārījis...tāpēc nekādu policiju, jo tā ir ģimenes lieta...un sākas urķēšanās....viss tas katoļu mērcē, jo īri un Dublina...intriga tiek turēta līdz beigām, bet pieredzējuši detektīvu cienītāji var uzminēt rezultātu agrāk...   
Mani ieinteresēja Džons Benvils un ir vēlme izlasīt to romānu, par kuru saņemts bukers..."Upe"!     
Tas tā normāli, ko lieli rakstnieki kautrējas no savām "haltūrām" detektīvžanrā, ka izvēlas tos publicēt ar pseidonīmiem? Roulinga = Galbraits, laikam jau ir arī citi!

[reno]

Džorns  Ljērs Horsts  Medību suņi

Tas pats autors, kam "Ziemā slēgts", darbojas tas pat policists (laikam) bet noteikti nav "turpinājums", kā Jumava apgalvo uz vāka. Arī hronoloģiski grāmata  ir kaut kur no sērijas vidus.


Kopumā stāstam dodu 4 ****, jo stāsts jau labs. Par šo gan smējos - bet var jau būt, ka Norvēģijā 2012. tā drīkstēja:
" Stingrāk nospiedusi akseleratoru, viņa izvilka mobilo tālruni un sameklēja numuru."
Vēl viena pērle:
"Aprāvusi sarunu, viņa ieskatījās aizmugures spogulī un sastapās ar savu zilo acu skatu" -braucot naktī un lietū
Nu tas tā, Džorna lauciņā

Bet tas tulkojums !!! no Rūtas Vilītes. Brīžiem šķiet, ka laists automāts un mazliet pielabots.  Tulkots no angļu valodas , tad nu piem. "tas bizness ar Jonasu  ir mani nomācis" -kad uzzin, ka kādreizējais draugs nogalināts

[Mangusts]

Līdz "Slepkavībām Oksfordā" tiku tikai tagad (skat. Reno vērtējumu šajā pašā tēmā). Es gan nelikšu vairāk par 4*. Galvenais varonis ļoti jau nu shematisks. Lai gan, iespējams, šī ir arī tulkotāja vaina, jo iztulkot, ka "1001 nakts pasakās" minēts ģēnijs no pudeles    ... Uzreiz rodas šaubas, cik precīzi tulkots tas, kas attiecas uz matemātiku un loģiku. Un vēl "fui" par to, kā grāmatā nodrukāta loģiskā virkne, ko Seldoms iedeva turpināt - M, pasvītrotā sirsniņa, 8. Atrisinājums grāmatā nav dots, tāpēc ilgi lauzīju galvu, kā virkne turpinās... Būtu nevis blenzusi uz bildi grāmatā, bet pati uzrakstījusi, uzreiz viss kļūtu skaidrs.
 

[reno]

Nav īsti detektīvs, drīzāk pieskaitītu pie spriedzeniekiem , jo tiešām - lasīju, miegs nāk, bet  -nu vēl pāris lappuses.
Megana Miranda "Perfektā svešiniece" ****

Nesaprotu  -sieviete dzīvo gandrīz meža vidū, jūtas bailīgi,ka kāds lūr, bet kārtīgus aizkarus saviem milzu logiem nepierīko