Vienu manu paziņu, kam 80+ gadi, met ārā no dzīvokļa vēl šobaltdien. Viņš saka - visu mūžu esmu šeit nodzīvojis... Ilgi meklēja, kur palikt, beidzot kaut kādu puslīdz lētu īres variantu atrada otrā pilsētas galā, Pārdaugavā. Nuja, pats jau viņš to māju nav cēlis, bet saimniekam savi plāni, remontēs, pārbūvēs... Un viņu var saprast, viņam sava taisnība, remonts gan jau ka arī vajadzīgs... Tā ir katram ar savu taisnību.
Es tikai priecājos, ka palaimējās savulaik dzīvokli iemainīt pēckara, ne pirmskara mājā (varēja taču otrādi sagadīties, jo kas par to domāja, un tāda denacionalizācija tobrīd nevienam sapņos nerādījās!), un to varēja privatizēt. Ka neattapos 90.ajos, ka "svešā mājā" dzīvoju, un nemētājos tagad pa īrētiem kaktiem...