"politiski represētie" un "no režīma cietušie"

[reno]

Šodien Dienā raksts. Lietuvā ir arī "no režīma cietušie". Nebiju aizdomājusies, ka pie mums to vispār ignorēja un ir tikai represētie,  t.i. izsūtītie. Bet tie, kuri palika, kuriem atņēma visu -lopus, tehniku, saimniecības ēkas, 2/3 mājas ( kā manam vectēvam), nopostīja augļu dārzus,   likvidējot kolhozus, atdeva tikai zemi un ēkas, kādā nu stāvoklī bija.Neko citu neatdeva un nekompensēja.

[Spārka]

Baidos pat aptuveni rēķināt, cik līdzekļu tam vajadzētu.
Okupācijas nodarītos zaudējumus LV ekonomikai rēķina ap 185 miljardiem, neskaitot vides degradāciju un citus smalkumus. Atņemot no summas valsts īpašumus, paliktu privātpersonas; gan jau pētījums kaut kur pieejams.
Tostarp manu vecvecāku īpašums, kuru atguva aizaugušu džungļu veidolā, bez ēkām, bez meža.

[tuk]

Njā, viens tās materiālās vērtības. Tās vēl kā var aprēķināt.
Bet garīgās? Tās nerealiazētās dzīves?
Kad ar augstāko izglītību nācās par kuriķi strādāt?
Vai kā manai tantei par sētnieci, lai dzīvotu vienā istabā savu vecāku celtā namā?
Ehhh...

[daddy]

Baidos pat aptuveni rēķināt, cik līdzekļu tam vajadzētu.
Okupācijas nodarītos zaudējumus LV ekonomikai rēķina ap 185 miljardiem, neskaitot vides degradāciju un citus smalkumus. Atņemot no summas valsts īpašumus, paliktu privātpersonas; gan jau pētījums kaut kur pieejams.
Tostarp manu vecvecāku īpašums, kuru atguva aizaugušu džungļu veidolā, bez ēkām, bez meža.

latvieši parastie    - priecājies, ka atguvām īpašumus, nevis palikām tur par mēslojumu...

[Broņa]

Krievi uzskata, ka Latvija vēl ir parādā, kā arī citas republikas. Jo viņi te visu cēla, veicināja rūpniecības attīstību utt.

[Spārka]

priecājies, ka atguvām īpašumus

Es mēģināju pragmatiski atbildēt reno. Krievija nekādas kompensācijas nemaksās, un Latvijai ne pēc valsts atjaunošanas, ne vēlāk tādu līdzekļu nav bijis.
Kaut kādu "cietušā apliecību" varbūt varēja nodrukāt  .

[tuk]

Krievija arī savējiem neko nekompensē par neatdotajiem īpašumiem.

[Bobs]

tā var aizkompensēties līdz viduslaikiem. Jādzīvo uz priekšu, ko vairs mahāties par tēvutēvu grēkiem

[tuk]

Kādi nu kuram tie “tēvutēvi“...

[reno]

Nav jau zināms, ko dod leišiem tas cietušā statuss. Varbūt tīri psiholoģisku mierinājumu

[kvadra]

tā var aizkompensēties līdz viduslaikiem. Jādzīvo uz priekšu, ko vairs mahāties par tēvutēvu grēkiem

Nekādu kompensāciju par nerealizētām dzīvēm nebūs, un cits nekas neatliek, kā pavilkt svītru apakšā un dzīvot uz priekšu.  Galu galā - pie dzimšanas nevienam nav solīts, ka šī pasaule būs taisnīga. Un cik to taisnību vispār ir? Cik cilvēku paklausies, tik katram sava. Kādu izlika no mājas 40. gados. Viņa sāpe ir saprotama. Bet vai nav saprotama arī to cilvēku sāpe, kuriem atņēma viņu mājas 90.ajos? Denacionalizēto namu īrnieku sāpe, vai to lauku cilvēku sāpe, kas 40 gadus dzīvoja kolhoza mājā, sagaidīja tur bērnus un mazbērnus, uzturēja un remontēja māju, iekopa dārzus un stādīja puķes, un ko kādudien izlika no mājām bijušo saimnieku mantinieki no dīķa otras puses - kā jutās šie cilvēki? Vienu netaisnību labojot vai netika pieļauta cita? I tā nrtaisnīgi, i šitā. Griez kurā pirkstā gribi, visos sāp...

[tuk]

...kuriem atņēma viņu mājas 90.ajos?

Viņu mājas??? Viņi taču dzīvoja citu mājās. To tak saprata, ka paši necēla,
bet ienāca citu celtā īpašumā. Un padomju gados tie īpašumi bija tā nodzīvoti,
ka pat nesaproti no kura izpuvušā stūra ko labot un par kādu naudu.
Ārzemju latviešiem vismaz kāda nauda bija, arī ne visiem.
Un tā vienkārši izlikt uz ielas nemaz nevar, jānopērk cits dzivoklis vai jākompensē.

[kvadra]

Vienu manu paziņu, kam 80+ gadi, met ārā no dzīvokļa vēl šobaltdien. Viņš saka - visu mūžu esmu šeit nodzīvojis... Ilgi meklēja, kur palikt, beidzot kaut kādu puslīdz lētu īres variantu atrada otrā pilsētas galā, Pārdaugavā. Nuja, pats jau viņš to māju nav cēlis, bet saimniekam savi plāni, remontēs, pārbūvēs... Un viņu var saprast, viņam sava taisnība, remonts gan jau ka arī vajadzīgs... Tā ir katram ar savu taisnību.
Es tikai priecājos, ka palaimējās savulaik dzīvokli iemainīt pēckara, ne pirmskara mājā (varēja taču otrādi sagadīties, jo kas par to domāja, un tāda denacionalizācija tobrīd nevienam sapņos nerādījās!), un to varēja privatizēt. Ka neattapos 90.ajos, ka "svešā mājā" dzīvoju, un nemētājos tagad pa īrētiem kaktiem...

[Bobs]

Atļaušos atgādināt, ka sešdesmitajos, septiņdesmitajos vispār pat nepacēlās tāds jautājums, ka kādam tās piecstāvu mājas centrā kādreiz ir piederējušas. Pat domas nevienam par to nebija, tik neatgriezeniski bija iepotēta īpašuma piederība "tautai". Un starp iedzīvotājiem bija gana daudz saimniecisku cilvēku (arī mans fāters), kas dzīvokļus labi uzturēja, remontēja, uzlaboja un izturējās rūpīgi kā pret savu mantu. Ko viņiem var pārmest? Un ar ko labāks tas īpašuma mantotājs, kas nereti par pusdebīliķi (vismas denacionalizācijas sākumā) bija uzskatāms? Ne ar ko. Un pareizi jau te izskanēja, ka nav vērts pasaulē taisnību meklēt, tā vienalga būs katram sava. Jautājums tikai, kuram ir varas sviras.
Ar to es gribēju teikt.. pats nezinu vairs, ko gribēju, kaut ko par garīgajām vērtībām....   Labāk pasmaidiet

[tuk]

Smaidām Tad jau arī ticēja, ka tie kurus izsūtīja un namus denacionalizēja tādi buržuji vien bija.
Vakar kā reiz bija raidījums “Atslēgas“ pa LTV1, tieši par tēmu. Iesaku noskatīties