Kādreiz klūdziņu pīšanas kursos gāju. Gan jau tagad tādi arī atrodami. Pamatlietas labi ierādīja, un tālāk jau var pats meklēt idejas un audzēt meistarību. Es gan šo nodarbi pametu - pati pīšana ir patīkama nodarbe, bet tas milzu darbs ar materiāla gatavošanu - klūgu sagādāšanu, tvaicēšanu, mizošanu, atkal tvaicēšanu... Un darīt to virtuvē uz gāzes plīts... Kas ar to nopietni nodarbojas, apgādājas ar iekārtām, arī klūgas audzē, kvalitatīvas, paši, nevis meklējas kko pa grāvmalām.